Atzinības un pateicības rakstus saņēmušo Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un pedagogu kopbilde.

I rindā no kreisās stāv: kora diriģente Iveta Mežajeva, 7.saksofona klases audzēknis Henrijs Augšpuls, 8.klavieru klases audzēkne Megija Augustāne, 3.flautas klases audzēknes Ance Millere un Samanta Ozola, 2.flautas klases audzēknis Ilgonis Vēzis

II rindā no kreisās stāv: 7.akordeona klases audzēknis Ernests Valts Circenis, flautas spēles pedagogs Juris Gailītis, mūzikas teorijas pedagoģe Vineta Līce, akordeona spēles pedagoģe Marita Bērziņa, klavierspēles pedagoģe un koncertmeistare Valda Garūta, kora koncertmeistare un skolas direktore Vita Ervalde, mākslas pedagoģe Inta Cīrule-Putniņa, pūšaminstrumentu spēles pedagogs Andis Bičevskis


Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolā aprīļa nogalē, Mākslas dienu ietvaros, tradīcija ir nest mākslu ārpus skolas,- taču šogad māksla nāca ciemos. Skolā viesojās karikatūrists un mākslinieks Gatis Šļūka. Mākslas nodaļas audzēkņiem G. Šļūka pasniedza radošu nodarbību par tēmu, kā uzzīmēt saržu vai karikatūru. Audzēkņi bija sagatavojušies strādāt kopā ar mākslinieku un rūpīgi sekot viņa ieteikumiem. G. Šļūka zīmēja uz lielām loksnēm auditorijas priekšā, jaunie mākslinieki vēroja, klausījās un zīmēja līdzi savos piezīmju blokos vai uz sagatavotā papīra. G. Šļūka aicināja nebaidīties mazliet pārspīlēt, attēlojot otru cilvēku, galvenais atrast otrā to, kas viņam raksturīgs, īpašs, atšķirīgs. Darot savu darbu, svarīgi saglabāt labvēlību un iespēju novērot cilvēku no dažādiem rakursiem. Kariķēt var gan tā, ka otrs apvainojas, gan tā, ka neapvainojas, un te nu viss atkarīgs no iesaistīto humora izjūtas. Audzēkņi izpētīja arī G. Šļūkas līdzatvestās karikatūru grāmatas un uzdeva sev interesējošus jautājumus, laiks paskrēja pat pārāk ātri. Tomēr pēc nodarbības vēl ilgi gaisā virmoja patiess prieks par tikšanos un sprēgāja radošas enerģijas dzirkstelīte.

Santa Siliņa, Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas kultūras metodiķe


2015.gada 26.martā Ādažu Mūzikas un mākslas skola kopā ar Latvijas komponistu savienību rīkoja mūzikas jaunrades konkursu „Skaņuraksti Ādažos”. Konkursa 22 dalībnieku vidū bija arī Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas skolotājas Vinetas Līces audzēkņi. Dalībniekiem konkursā bija jāiesniedz sava komponētā skaņdarba nošu raksts datorsalikumā un pašiem jāatskaņo sava kompozīcija. Ernests Valts Circenis uz akordeona atskaņoja savu skaņdarbu „Negaiss”, iegūstot konkursā 2.vietu, bet Henrijs Augšpuls uz saksofona atskaņoja skaņdarbu „Prieks”, par ko saņemta atzinība. Konkursu vērtēja nopietna žūrijaSelga Mence, Ēriks Ešenvalds, Anitra Tumševica un Karolīna Lāsa.


Mīlestības koks (14.02.2015)

Sirds. Mums katram viena, kartram sava. Atdot savu sirdi un… mirt? Nē, kālab! Dzīvot, elpot, just, dzirdēt, saklausīt, redzēt, priecāties , izteikt, spēlēt, skanēt, veidot, zīmēt, radīt, darīt… ar vienu vārdu sakot- mīlēt! Mīlēt sevi, mīlēt dzīvi, mīlēt savu nodarbošanos!

14. februāris, sv.Valentīna diena, tik ierasti liek pajautāt: ‘’Ko es mīlu? Kam pieder mana sirds?’’ un tikpat ierasti meklēt kādu sirdsāķīti, kam veltīt skaistus vārdus, kam atzīties mīlestībā… Lai gan nemaz nemanām, ka tieši ikdienā esam jau sen atzinušies tam, ar ko tiecamies nodarboties brīvajā laikā, kur ieliekam savu sirds jušanu un kur saņemam gandarījumu.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas radošais kolektīvsgan audzēkņi, gan pedagogi, gan tehniskie darbinieki, tuvojoties Valentīna dienai, uzdeva sev jautājumu: “Kāpēc es mīlu mūziku (mākslu)- to, ko daru?” Un ikviens centās uz šo jautājumu arī ļoti godīgi atbildēt.

“Mūzika mani priecē, mierina un dara laimīgu”, atzinies Dagnis Krūmiņš, viņa rakstīto varētu turpināt Selva Ervalde: “(..) tā mani uzmundrina, iedvesmo un nomierina”. Jogita Lazdiņa par mākslu pateikusi to, ko līdzīgi pauduši arī citi bērni: “Es mīlu mākslu, jo tā ir skaista un tā ir iemācījusi daudz.”

Uz rozā papīra sirdīm tapa atbildes, pārsvarā rakstītas un dažkārt pārsteidzoši vaļsirdīgās sentencēs izteiktas, tomēr bija arī atzīšanās, kas ar krāsainiem zīmuļiem un flomāsteriem uzzīmētas neprasīja vārdiskus skaidrojumus.

Akordeona spēles skolotāja Marita Bērziņa pieminējusi gan sirdi, gan dvēseli: “Akordeona skaņa vibrē tā spēlētājam tieši cauri sirdi – tāpēc akordeonistiem ir plaša sirds un gaiša dvēsele. Tas ir iemesls, kādēļ vēlos šo sajūtu nodot tālāk – mācot akordeona spēli.” Un vai gan tās- plašā sirds un gaišā dvēsele nav ikvienam, kas velta garas stundas, lai izprastu mūzikas un mākslas dabu? Jo, saprotot to, ko mīl mūsu sirds, mēs saprotam labāk paši sevi. Un cilvēks, kas sapratis sevi, noteikti ir gaismas un mīlestības nesējs.

Tik daudzi skolēni ir pieminējuši savus lieliskos pedagogus, kā iemeslu tam, kālab viņiem šajā skolā patīk. Māra Kļaviņa: “(..) visi skolotāji ir jautri un atsaucīgi.’’ Elīza Rasma Bičevska: “Skolotājas ir jaukas un uzdod daudz interesantus darbus!’’ Ieva Rābe: “(..) skolotājas ir mīļas.’’ Amanda Grandane: ‘’(..) skolotājas ir ļoti jaukas.’’ Jānis Mežapuķe: ‘’(..) šeit var pavadīt labi laiku ar interesantiem pedagogiem. Man patīk, ka skolotāji ir laipni.” Kas gan viņi ir, ja ne mīlestības nesēji? Pedagogi, kas mīl savu darbu un spēj šo mīlestību nest pasaulē. “Patīk strādāt ar bērniem, priecāties par viņu sasniegumiem. Jūtos gandarīta, ja spēju viņiem kaut ko iemācīt,” mākslas skolotāja Skaidrīte Krīgere apstiprina.

Pasaulē mēs katrs ierodamies caur savu ģimeni. Un ģimene ir tā, kurā mēs iemācāmies mīlēt paaudzēs- ne tikai viens otru, bet arī hobijus, aizraušanos, sirds kaislību. Paula Stauža: “Akordeonu spēlēja arī mana mamma. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es mācījos šo instrumentu.” Sonora Sproģe: “Es iestājos mūzikas skolā, jo mana vecmamma vēlējās, lai es iemācos ko jaunu. Mana mamma spēlēja agrāk klavieres, tāpēc mani pieteica šai specialitātei.’’ Silva Kļaviņa: “Un es ar māsu varētu spēlēt kopā- māsa vijoli un es flautu.’’ Dagnis Krūmiņš: “Mūzikas skolā es mācos dēļ sava un vecāku prieka.”

Pateikt, ka mīlu… reizēm tik grūti, bet var taču savas jūtas paust caur mākslu, caur mūziku!

“Man patīk mūzika, jo, viņu spēlējot, var izpaust savas jūtas un emocijas. Kad es spēlēju klavieres, es katrā skaņdarbā iztēlojos, kas tur var notikt. Katru skaņdarbu spēlēju kā sev un pārdomāju, ko tas komponists gribēja pateikt”- skolnieka Ruvīma Kiseļova domas sabalsojas ar pasniedzējas Vinetas Līces atziņu: “Brīnišķīgākais ir tas, ka mūzikā var izteikt visdažādākās izjūtas un emocijas, arī mīlestību! Novēlu visiem gūt prieku, iepazīstot skaņu mākslu visā tās daudzveidībā!’’

Tik daudz sirds-domu, sirds-atziņu, sirds-sajūtu, ka mūzikas un mākslas skolas foajē ir sakuplojis sirsnīgs koks! Papīra sirdis sakārtas jau zaļot sākušajos ievu zaros, pierādot patiesību, ka viss, kas mīlestībā radies, ir dzīvs! Tas aug, zaļo, zied un rada prieku! Vairo gaismu un nes pasaulē mīlestību!

Santa Siliņa, Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas kultūras metodiķe


6.decembra rīts bija atnesis sniedziņu un diezgan pamatīgu apledojumu uz ceļiem. To nu gan todien nevajadzēja. Sākām raizēties, kā uz Madlienu nokļūs konkursa dalībnieki, kas pieteikušies no visas Latvijas – Ventspils, Valdemārpils, Talsiem, Liepājas, Daugavpils, Špoģiem, Krāslavas, Valkas, Limbažiem. Viesus gaidījām arī no tuvākām mūzikas skolām – Lielvārdes, Ogres, Līvāniem, Rīgas, Ulbrokas, Siguldas, Jelgavas un Babītes. Taču tie tālākie parasti ierodas ātrāk. Kā pirmie atbrauca Liepājnieki. Drīz vien ieradās arī pārējie dalībnieki un IV mūzikas skolu akordeonistu ansambļu un kameransambļu konkurss varēja sākties. Konkursā piedalījās 32 kolektīvi no 22 mūzikas skolām, kopumā vairāk nekā 80 dalībnieku. Konkursu ar muzikālu sveicienu atklāja Ogres mūzikas skolas audzēkņu un skolotājas Natālijas Čuriļinas kvintets. Pirmajā daļā uzstājās A kategorijas dalībnieki, jeb akordeonu dueti. Pēc pusdienām konkursa cīņā par galveno balvu iesaistījās arī trio, kvarteti, un kameransambļi, kuros vismaz viens no instrumentiem ir akordeons. Neparasta bija flautas, saksofona, klavieru, marimbas, kontrabasa un  sitaminstrumentu saskaņa ar akordeonu. Konkurss vairāk atgādināja koncertu, kurā uzstājās talantīgākie Latvijas jaunie mūziķi. Dzirdējām dažādu laikmetu un stila mūziku interesantos pārlikumos un aranžijās. Katrs kolektīvs izpildīja divus skaņdarbus. Programmu pieteica Anna Stauža, kurai lieliski izdevās izrunāt sarežģītos dalībnieku un komponistu uzvārdus. Konkursu vērtēja kompetenta žūrija- Artūrs Noviks, akordeonists – izpildītājmākslinieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors, Natālija Meļņikoviča – Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas akordeona spēles pedagogs un Viktors Ņikandrovs – Limbažu mūzikas skolas direktors, akordeona spēles pedagogs, daudzu starptautisko akordeonistu konkursu un festivālu organizators Limbažos. Kamēr žūrija apspriedās, konkursa dalībnieki ar vecākiem un pedagogiem izklaidējās „Ritmikas improvizācijās”, kuras vadīja pedagogs Agnese Lepse un viņai palīdzēja Ance Škutāne. Pēc ilgās sēdēšanas konkursā, bērni bija sajūsmā par šo iespēju izkustēties, relaksēties un kontaktēties arī ar citu skolu audzēkņiem. Pēc tam sekoja „Kliņģeru svētki”. Arī pedagogi omulīgā kafijas smaržas gaisotnē varēja satikties pieredzes apmaiņā. Konkursa norises pēdējā daļā mūs sagaidīja muzikāls pārsteigums – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas akordeona spēles studentu Saavas Ziha, Marijas Muravjovas solo priekšnesumi, Samantas Čipinskas un Natālijas Meļņikovičas uzstāšanās duetā. Klusums zālē liecināja par uzmanīgu klausīšanos, kas vienlaicīgi katram audzēknim deva iedvesmu tiekties uz jaunu mērķi, jo studenti, kas tagad tā spēlē, kādreiz arī bija mazi. Pirms apbalvošanas katrs žūrijas pārstāvis raksturoja dzirdēto konkursā un izteica novēlējumus. Apbalvošana bija priecīgs notikums, jo pilnīgi visi kolektīvi saņēma 3., 2. vai 1.vietas diplomus. Lai katra audzēkņa sirsniņa nekad nešķirtos no sava izvēlētā mūzikas instrumenta akordeona, šogad dāvaniņā dalībnieki un pedagogi saņēma ādas mākslinieku darinātu atslēgu piekariņu ar šī konkursa simboliku – akordeonu. Kameransambļu grupā 1. vietu ieguva mūsu skolas audzēkņi Ernests Valts Circenis un Henrijs Augšpuls, pedagogs Samanta Čipinska. Ar visaugstāko punktu skaitu konkursa Grand Prix balvu ieguva Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolas duets – 4.klases audzēknis Vitālijs Ginzikevičs un 5.klases audzēkne Vladislava Zuboviča, pedagogs Linda Rozentāle. Taču par interesantāko skaņdarbu aranžiju balvu saņēma Krāslavas mūzikas skolas pedagogs Anatolijs Livča. Konkursa ietvaros notika arī akordeonu ansambļu atlase Starptautiskajam akordeonistu ansambļu konkursam, kas notiks 2015.gada martā Limbažos 13. Starptautiskā akordeonistu festivāla laikā, uz kuru žūrija izvirzīja 12 kolektīvus. Pateicību par ieguldīto darbu, sagatavojot audzēkņus konkursam, saņēma arī katrs pedagogs. Šī diena ilgi paliks atmiņā kā brīnišķīgi mūzikas svētki, kā dāvana Ogres novadam un madlieniešiem Adventa laikā.

Konkursa dalībnieki

Konkursa žūrija un dalībnieku pedagogi

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas skolas direktore Vita Ervalde


2014.gada 8.novembrī tika atzīmēta Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas 25 gadu jubileja. Uz jubilejas noslēguma pasākuma koncertu un salidojumu bija aicināti absolventi, bijušie skolotāji un darbinieki, mūzikas un mākslas cienītāji, draugi un sadarbības partneri. Skolas absolventi Zane Gaiduka un Ēriks Račiks palīdzēja ritināt atmiņu kamolīti un atgādināt nozīmīgākos notikumus skolas vēsturē.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas pedagogi un darbinieki

1982.gadā Lēdmanē sāka darboties Ogres bērnu mūzikas skolas filiāle. Pateicoties Guntim Pļavniekam un bijušajam kolhoza priekšsēdētājam Jūlijam Beļavniekam, 1984. gadā to pārcēla uz Madlienu. Bet jau 1989.gadā direktores Ingas Almanes vadībā Madlienā patstāvīgi uzsāka darbu mūzikas skola ar 75 audzēkņiem un 10 skolotājiem. Skolai patiesībā ir jau 30 gadu, bet kā patstāvīgai skolai tomēr 25 gadu jubileja. Jau kopš skolas dibināšanas te var apgūt klavierspēli, pūšaminstrumentu spēli un akordeona spēli. No 1995.gada atvērta arī vijoles klase.

Skolai bijuši dažādi nosaukumi – Ogres bērnu mūzikas skolas Madlienas filiāle, Madlienas Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas pedagogi un darbinieki mūzikas skola. Vēlāk par godu novadnieka, komponista Kārļa Kažociņa 110.jubilejai skola nosaukta par Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas skolu. Bet tagadējais nosaukums – Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola iegūts reizē ar mākslas nodaļas atvēršanu 1998.gadā.

Skolas pirmais izlaidums bijis jau 1990.gadā. Pa šiem gadiem ir notikuši 25 izlaidumi, kuros skolu absolvējuši 306 audzēkņi – 127 mākslas nodaļā un 179 mūzikas nodaļā.

Svētku reizē pateicāmies tiem cilvēkiem, kas bijuši klāt pie skolas rašanās šūpuļa, kā arī atbalstījuši dažādos pārmaiņu laikos – bijušajam padomju saimniecības priekšsēdētājam Jūlijam Beļavnieka kungam, Madlienas pagasta priekšsēdētājiem Aivaram Čudaram, Andrim Karasevam, Ritai Grāvītei un Ojāram Atslēdziņam. Iekļaujoties Ogres novadā, pēdējos gados palīdzējusi arī Ogres novada pašvaldība un Izglītības un sporta pārvalde.

Šajā mācību gadā skolā mācās 126 audzēkņi, no kuriem 24 interešu izglītības programmās. Bērni un jaunieši brauc mācīties no 8 apkārtējiem pagastiem. Audzēkņiem skolā ir iespēja dziedāt koros un muzicēt dažādu sastāvu ansambļos. Skolā ir darbojušies akordeonistu, saksofonistu, flautu un vijolnieku ansambļi.

Skolas nosaukums izskanējis pasaulē visdažādākajās valodās – lietuviešu, igauņu, krievu, angļu, norvēģu, spāņu, itāliešu, franču, čehu, ķīniešu un ēģiptiešu valodās. Ar šīm valstīm īstenoti kopīgi projekti, uz tām ceļojuši mūsu skolas mākslas nodaļas audzēkņu darbi, vai paši mūzikas skolas audzēkņi, lai piedalītos starptautiskos konkursos.

Konkursiem bagātākais un visveiksmīgākais skolai bija 2010/2011.m.g. Lielākais panākums ir akordeonu dueta (Laura Zelčāne un Ēriks Račiks) iegūtā 1. vieta Starptautiskajā akordeonistu konkursā Limbažos. Pēdējos gados lielākie mūsu audzēkņu panākumi – iegūtas 1. vietas – akordeonistu solistu konkursā „Cēsis 2013” un Rīgas Starptautiskajā jauno pianistu konkursā, 2.vieta akordeonistu konkursā „Naujene 2014”. Nevaram nepieminēt Elizabetes Pilmanes iegūto 3. vietu Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Parīzē.

Ar labiem panākumiem, daudzos konkursos ir piedalījies 7. akordeona klases audzeknis Ernests Valts Circenis. Viņa pēdējais panākums Grand Prix Vidzemes mūzikas skolu akordeonistu – solistu konkurss „Cēsis 2014.” , 2.vieta jaunrades konkursā Alojā un brīnišķīgā uzstāšanās kopā ar Vidzemes kamerorķestri koncertzālē “Cēsis” jauno talantu koncertā. Skolai gadu gaitā izveidojošās savas tradīcijas:

Zinību diena 1 septembrī ar mācību gada ieskaņas koncertu, Ziemassvētku koncerti Madlienas pansionātā, skolā un kādā baznīcā, koncerti un audzēkņu darbu izstādes apkārtējo pagastu skolās un Madlienas PII „Taurenītis”, regulāras mākslas nodaļas audzēkņu darbu un absolventu noslēguma darbu izstādes Madlienas pagasta iestāžu telpās. Skola ir iesaistījusies projektos, sadarbojoties ar Sigdāles komūnas skolām Norvēģijā un Kelmes mūzikas skolu Lietuvā. Īstenots projekts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sadarbojoties ar kolēģiem Spānijā un Itālijā.

Katru otro gadu skolā rīkojam Latvijas mūzikas skolu Akordeonistu ansambļu konkursu.

Tāds notiks arī šogad 6.decembrī. Aprīlī rīkojam Mākslas dienas, bet maijā skolā notiek Ģimeņu dienas pasākums ar koncertu un dažādām radošām aktivitātēm audzēkņiem un vecākiem. Pagājušajā mācību gadā ir rīkoti un organizēti, kā arī paši esam piedalījušies 47 pasākumos.

Gatavojoties jubilejai, skolas vestibilos un klašu telpās tika iekārtota mākslas nodaļas audzēkņu un absolventu noslēgumu darbu izstāde. Tās ir gleznas, zīmējumi, veidojumi, keramika, porcelāna un stikla apgleznojumi, ādas un koka māksla, tekstilmāksla un datorgrafika.

Šīs nedēļas laikā koncertu ciklā „Mūzika cauri gadsimtiem” skolā notika trīs lieli koncerti, kuros spēlēja visi mūzikas skolas audzēkņi. Vispirms muzicēja pūšaminstrumentu spēles audzēkņi, tad baudījām klaviermūzikas vakaru, un vēlāk veldzējāmies akordeona un vijoles skaņās. Skolas jubilejas noslēguma koncertā uzstājās gan skolas audzēkņi, gan skolotāji un bijušie skolotāji, gan absolventi.

Vienmēr ir interesanti uzzināt, kā klājas skolas bijušajiem audzēkņiem. No satiktajiem neviens nekad nav nožēlojis, ka mācījies šeit. Skolas pozitīvais rādītājs ir arī tas, ka daudzi skolas absolventi savus bērnus sūta mācīties mūsu skolā. Mēs priecājamies par tiem absolventiem, kas izvēlējušies grūto, bet skaisto mūziķa vai mākslinieka profesiju. Koncertā uzstājās mūsu absolventi – Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas 3.kursa vokālās nodaļas audzēkne Alise Ketlere, 4.kursa audzēknis saksofonista Rihards Ozoliņš, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 2.kursa studente, pianiste Eva Stirāne, Rīgas Doma kora skolas džeza klases absolvents, saksofonists Arnis Cielava un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas absolvents, solists, Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis.

Klavierklasi absolvējušas arī Evita Taranda (Bindemane), kas šodien pazīstama kā diriģente, Inese Paiča (Ozola Ozoliņa) ērģelniece, mūzikas terapeite, Aija Sala – klavierspēles pedagogs. Vijoles klases absolvente Zane Jankuna tagad mācās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā maģistrantūrā. Zane dzied operas studijā „Figaro”, ir stažējusies Nīderlandē un turpina meistarklases ārzemēs. Tālākizglītību turpinājusi akordeoniste Gita Gaiduka, kura beigusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu. Pūšaminstrumentu nodaļu absolvējuši 72 audzēkņi. Daudzus no viņiem redzam spēlējot pūtēju orķestrī „Madliena”. Tālākizglītību turpinājuši Elīna Karaseva, kura ieguvusi diriģenta profesiju, Ēriks Ekkerts, kurš studē Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā trombona specialitātē.

Šobrīd skolā strādā 16 skolotāji. Tie ir radoši cilvēki, kas ne vien iemāca savas amata prasmes audzēkņiem, bet arī paši piedalās mākslas izstādēs, muzicē, uzstājas publikas priekšā. Ar Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu tika sveikta skolotāja, direktora vietniece mācību darbā, skolotāja ar vairāk kā 25 gadu klavieru pedagoga stāžu – Sarmīte Paegle, kā arī skolotāji Andis Bičevskis, Inta Putniņa Cīrule, Vineta Kazeka, Skaidrīte Krīgere un Vita Ervalde. Ogres novada pašvaldības Atzinību saņēma skolas lietvede Gunta Morozova. Arī pārējie pedagogi no skolas saņēma atzinību vai pateicību par radošu pedagoģisko darbu un darbinieki – par atbildīgu attieksmi pret darbu.

Pēc jubilejas koncerta tika saņemti brīnišķīgi novēlējumi un apsveikumi. Koncerta noslēgumā skolas kolektīvs, solisti Alise Ketlere un Artūrs Mangulis pievienojās kopkorim, lai diriģentes Ivetas Mežajevas vadībā izpildītu Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes dziesmu „Paši skaistākie vārdi”, apliecinot nebeidzamu mīlestību uz mākslu, mūziku un vienam pret otru.

Brehts ir teicis – Visi mākslas veidi kalpo pašai lielākajai no mākslām – mākslai dzīvot uz šīs pasaules. Novēlot skolai arī turpmāk kalpot mākslai, mūzikai un bērniem.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde