Latviešu gleznotāja Kārļa Hūna 185. jubilejas atceres pasākums 2016. gada 12. novembrī Madlienā.

15.30 – svecīšu nolikšana K. Hūna atdusas vietā Madlienas kapsētā;

16.00 – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītais svētbrīdis un LR Zemessardzes kora „Stars” koncerts Madlienas baznīcā;

17.00 – K. Hūna gleznu reprodukciju ekspozīcijas atklāšana un mākslas zinātnieces E. Šmites stāstījums par mākslinieku Madlienas kultūras namā.

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns dzimis 1831. gada 13. novembrī Madlienas skolotāja, ērģelnieka un ķestera Kārļa Frīdriha Hūna ģimenē. No 1852. līdz 1862. gadam K. Hūns studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Par diplomdarbu – gleznu „Sofija Vitauta meita Vasilija Tumšā kāzās” 1861. gadā mākslinieks saņēma Lielo Zelta medaļu un sešu gadu stipendiju studijām ārzemēs. Par 1867. gadā radīto gleznu „Itāliete” viņam piešķirts profesora grāds. Par 1868. gadā Parīzes Salonā izstādīto gleznu „Bērtuļa nakts priekšvakarā” K. Hūnam piešķirts akadēmiķa grāds.

1875. gadā Krapes baznīcai gleznota altārglezna „Kristus Ģetzemanes dārzā”.

K. Hūns ir piedalījies Sanktpēterburgas Ķeizariskās akadēmijas Satversmes izstrādāšanā, strādājis tur kā mācību spēks un bijis arī Mākslas ceļojošo izstāžu sabiedrības biedrs. Par K. Hūna ieguldījumu šajā jomā 1876. gada 2. augustā Krievijas Senāts paaugstināja viņu par 7. pakāpes Galma padomnieku (pielīdzināms pulkvežleitnanta pakāpei mūsdienās).

Dižais mākslinieks ir atstājis pasaules līmeņa šedevrus. Viņa gleznas atrodas Luvrā, Tretjakova galerijā Maskavā, Ņujorkas Metropolitēnā, Taškentas, Kauņas, Rīgas Mākslas muzejos, arī citviet Krievijā un pasaulē. Tās grezno privātās kolekcijas.

K. Hūns tēlojis ne tikai latviskās ainavas un cilvēkus, bet arī krievus un tatārus, francūžus un itāliešus, bet ar savu latvisko mēra un krāsu sajūtu. Tā izauga no viņa jūtām, intelekta, tikuma, zināšanām, pieredzes, no vides, no debesīm.

Mākslinieks mira no tuberkulozes 1877. gada janvārī Šveicē, Davosā, bet pēc viņa lūguma apglabāts Madlienā. Tēlnieces O. Nigules un arhitekta T. Niguļa kapa piemineklis māksliniekam atklāts 1974. gada septembrī.

Ogres novada attīstības fonds „O divi” ir uzsācis nopietnu un valstiski svarīgu projektu – dižā latviešu gleznotāja Kārļa Jēkaba Vilhelma Hūna muzeja izveidi viņa dzimtajā ciematā Madlienā. Kā pirmais stūrakmens šajā projektā ir K. Hūna gleznu reprodukciju pastāvīgās ekspozīcijas izveide šogad – viņa 185. gadadienā. Ogres novada attīstības fonds izsaka visdziļāko pateicību Latvijas Nacionālajam muzejam un personīgi muzeja direktorei Mārai Lācei un muzeja direktores vietniecei krājumu darbā Ivetai Derkusovai par atbalstu un muzeja krājumos glabājošos K. Hūna gleznu digitālā materiāla dāvināšanu šim mērķim un gleznu reproducēšanas atļaujas izsniegšanu. Īpaša pateicība mākslas zinātniecei Edvardai Šmitei par zinātniskajām konsultācijām un palīdzību.

Pateicoties Ogres novada pašvaldībai un tās rīkotajam projektu konkursam „R.A.D.I. 2016”, Ogres novada attīstības fonds „O divi” ieguva finansiālu atbalstu šī projekta uzsākšanai. Liels paldies Madlienas pagasta pārvaldei, bez kuras atbalsta projektu nebūtu iespējams uzsākt.

Viesturs Lazdiņš, Ogres novada attīstības fonda „O divi” izpilddirektors


Ar krāsainiem ziediem rokās Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas zinību durvis vēra vaļā spurdzoši skolēni, kas steidza satikt klasesbiedrus, lai dalītos vasaras piedzīvojumos… Ar jaunu darba sparu un idejām skolēnus sveicināja viņu pedagogi.

Kā katru gadu, arī šo pirmo skolas dienu katrs sagaidīja ar citādām izjūtām – dažam tas bija pirmais, uzsākot skolas gaitas, dažam – pēdējais, citam ar smagu nopūtu – “atkal uz skolu!”, citam priecīgs – “beidzot atkal uz skolu!”. Lai kā vēl negribētos šķirties no vasaras , tomēr gribas ticēt, ka abpusējs būs atkalredzēšanās prieks skolotājiem, skolas darbiniekiem un skolēniem.

Šogad mācības 1.septembrī uzsāka 87 audzēkņi profesionālās ievirzes izglītības programmās – 46 mūzikas nodaļā un 41 mākslas nodaļā. 9 audzēkņi uzsāka mācības mākslas programmā „ Vizuāli plastiskā māksla”, un 6 audzēkņi – mūzikas nodaļā. Skolā interešu izglītībās ir pieteikušies 12 interesenti. Audzēkņu uzņemšana turpināsies līdz 6. septembrim – gaidām jaunos māksliniekus! Skolā strādās 16 pedagogi. Šogad darbu uzsāka divas jaunas skolotājas – mūsu skolas absolvente Māra Atslēdziņa, kura mācīs datorgrafiku mākslas nodaļas audzēkņiem, un IlzeSprance vadīs abus korus.

1.septembra svinīgajā pasākumā skolā viesojās Latvijā vienīgā sitamo instrumentu grupa „PerpetuumRitmico”. Tas ir perkusiju ansamblis, kuru raksturo entuziasms, profesionalitāte un domu lidojums. Tas ir kas jauns un vēl nedzirdēts mums visiem… Ar lielu aizrautību izbaudījām ugunīgi ritmisko virtuozitāti visdažādākāstila un laikmeta mūzikas atskaņojumā.

Muzikāli ritmiskos ritmos tika ieskandināts jaunais mācību gads! Lai 1.septembra prieka dzirksts skolēnos nepazūd arī turpmākajos gados! Skolotājiem vēlu pacietību un izturību šajā skaistajā profesijā. Vecākiem – sapratni un iejūtību bērnu audzināšanā. Lai visiem veiksmīgs un sekmīgs jaunais mācību gads!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača


Lai gan tikko iesācies ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks, karstajā 1.jūnija trešdienā jau rīta agrumā devāmies ceļā uz Madonu, kas ar vairākiem kultūras pasākumiem pirmajā jūnija nedēļā atzīmēja 90.jubileju. Ieradāmies, lai ar savu dalību kuplinātu vienu no Madonas jubilejas pasākumiem un piedalītos Dziesmu dienā, kas veltīta pirms 150 gadiem notikušajiem pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem Lazdonā.

No vēstures apraksta uzzinājām, ka 1886.gada 18.jūliju Lazdonas baznīcas mācītājs Rūdolfs Guleke pasludināja par svētdienu, lai sarīkotu bērnu svētkus. Gatavojās visas draudzē ietilpstošās skolas, cītīgi mācoties vienbalsīgas un trīsbalsīgas dziesmas vācu un latviešu valodā. Šajos svētkos piedalījās 200 skolēnu. Viņi vēl nezināja, ka šī kustība ir skolēnu Dziesmu svētku aizsākums.

Visa diena bija brīnišķīgi saplānota un noorganizēta. Tā bija kā svētki ne tikai madoniešiem, bet visiem dalībniekiem.

Pasākums tika atklāts Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Ievadvārdus teica Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes virsmācītājs Hanss Jensons. Viņš uzsvēra gan šīs dienas, gan dziedāšanas un mūzikas nozīmīgumu katra cilvēka dzīvē. Kopkora izpildījumā izskanēja Latvijas valsts himna un R.Tigula dziesma „Lec, saulīte”. Vairāk nekā 800 dalībnieku vidū bija arī Ogres novada kori- Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas 4.-8.kl. koris „Zīle” (diriģente Līga Dziedātāja, kormeistare Eva Stirāne) un Suntažu vidusskolas 5.-9.kl. koris (diriģente Inita Andževa).

Kamēr koru diriģenti piedalījās izstādes „Pirmā skolēnu dziesmu diena un tās nozīme Latvijas izglītības un kultūras kontekstā” atklāšanā Haralda Medņa mājās „Dzintari” un piemiņas brīdī kultūras darbinieka, ilggadēja Madonas mūzikas skolas direktora, savas valsts patriota, izcilā latvieša Arta Kumsāra atdusas vietā, skolēni devās ekskursijās pa skaisto, sakopto Madonu, piedalījās „Ežu” rīkotajās radošajās un sportiskajās aktivitātēs Praulienā pie Lazdonas mācītājmuižas, baudīja gardas pusdienas Madonas 1.vidusskolā un gatavojās koru kopmēģinājumam.

Pasākuma kulminācija bija koncerts „Dziesmas tinu kamolā” Madonas Saieta laukumā. Programmā bija iekļautas latviešu tautasdziesmu apdares. Madonas novada svētku izdevumā Dziesmu dienas mākslinieciskā vadītāja Ija Voiniča rakstīja : „Latviešu tautas gara spēks ir sakņojies darba tikumā un tautasdziesmā. Tieši tautasdziesma ir mūsu kultūras lielākā bagātība un mantojums. Tās gadsimtiem senas, glabātas un lolotas, skanējušas arī pirmajos latviešu kopā dziedāšanas svētkos. Tautasdziesmai ir pievienotā vērtība, un tā būs aktuāla vienmēr, mainīsies tikai paaudzes. Dziediet lepni un ar prieku! Tautasdziesmā spēks un latviešu tautas dzīves filozofija!”. Koncertā diriģēja arī Ogres novada koru virsvadītāja Aira Birziņa. Koncerts izskanēja kā īsti Dziesmu svētki. It īpaši brīžos, kad klāt spēlēja Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris un Madonas jauniešu pūtēju orķestris „Vivo”.

Pēc koncerta jautrība turpinājās dančos kopā ar jauniešu postfolkloras grupu „Rikši” un tika apbalvoti kori – sporta aktivitāšu dalībnieki.

Diena paskrēja nemanot, piepildīta ar bagātu programmu. Ik uz soļa jutām organizatoru rūpes – detalizētais pasākuma apraksts, brīvprātīgo jauniešu darbs, auksts dzeramais ūdens, zaļā pazīšanās zīme, kas kalpoja gan kā galvassega, gan šalle, gan materiāls skatuves kustībām koncerta laikā.

Esam pateicīgi Madlienas pagasta pārvaldei par transportu un iespēju piedalīties Dziedāšanas svētkos Madonā.

K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde


14.maijā Madlienā notika pasākums, kas veltīts novadnieka- komponista, diriģenta, pedagoga un mūzikas kritiķa Kārļa Kažociņa 130.jubilejai. Pasākumu atbalstīja Ogres novada pašvaldība projektu konkursa „Radoši-Aktīvi-Darbīgi-Izglītojoši-Ogres novadam!” ietvaros. Projekta pasākumu organizēja Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola.

Diena tika organizēta tā, lai vairāk iepazītu K.Kažociņa dzīves gājumu, radošo devumu un viņa dzimto pusi. Pasākums iesākās ar piemiņas brīdi K.Kažociņa dzimtas kapos Plāteres pusē. Armanda Praliča vadībā iepazinām K.Kažociņa pirmo skolu, kurā viņš vēlāk arī pats strādājis kā skolotājs, bet šobrīd – muzeju „Bet tā bij a!”. Kārļa Kažociņa vadīto koru uzstāšanās koncertos un piedalīšanās zaļumballēs bieži notika Plāteres pilskalnā. Pasākuma dalībniekiem bij a iespēja izjust šo brīnišķīgo, sakopto kultūrvēsturisko vietu un saviesīgo gaisotni tajā. Taču lielākais akcents tika likts uz koncertu, kurā piedalījās Lielvārdes kultūras nama jauktais koris „Lāčplēsis”, Krimuldas tautas nama vīru koris „Vecie draugi”, Madlienas kultūras nama jauktais koris „Madliena” un senioru vokālais ansamblis „Tik un tā”, Lēdmanes tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Stari”, solisti Inese Nereta un Artūrs Mangulis, kā arī K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas koris „Zīle”, audzēkņi un pedagogi. Šis koncerts bij a unikāls tādēļ, ka daudzas no dziesmām mūsdienās tika atskaņotas pirmoreiz, jo tikai pagājušā gada rudenī, pateicoties Ogres novada pašvaldības rīkotajam projektu konkursam, mūsu skolai izdevās digitalizēt K.Kažociņa nošu materiālu un izdot grāmatā to mantojumu, ko mums nodeva viņa dēls Indulis Kažociņš 1996. gadā. Nošu materiālu izmantojām gatavojoties 130. jubilejas koncertam, kurā dažas kora dziesmas izskanēja arī kā instrumentāli skaņdarbi vai solo dziesmas. Koncerta noslēgumā kopkora izpildījumā izskanēja K.Kažociņa viena no pazīstamākajām dziesmām, kas vairākkārt izskanējusi Vispārējos latviešu Dziesmusvētkos – „Kā gulbji…” ar E.Veidenbauma tekstu.

Visas dienas garumā pasākumos piedalījās Kārļa Kažociņa mazdēls Jānis Kažociņš ar sievu Līviju un mazmazbērni Kārlis un Liene ar dzīvesbiedru no Londonas. Jānis Kažociņš dalījās atmiņu stāstos par savu vectēvu un bija ļoti pateicīgs par tik saturīgi, izzinoši un emocionāli bagātu dienu Madlienā. Kā pateicību K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolai viņš dāvāja mākslinieka Arnolda Mazīša gleznoto K.Kažociņa portretu.

Gribu pateikties visiem, kas iesaistījās projektā „Komponista Kārļa Kažociņa 130. jubilejas pasākums”. Īpašs paldies Vinetai Tumanei, Ivetai Staužai un Vij ai Tumanei, Armandam Praličam, Agnim Lazdiņam, visiem K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, darbiniekiem, pedagogiem, visiem koncerta dalībniekiem, Taurupes pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Stafeckim, Madlienas pagasta pārvaldes vadītājam Ojāram Atslēdziņam, visiem taurupiešiem un madlieniešiem, kas ieguldot savu darbu šo dienu padarīja tik bagātu un neaizmirstamu.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde


2014.gada 8.novembrī tika atzīmēta Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas 25 gadu jubileja. Uz jubilejas noslēguma pasākuma koncertu un salidojumu bija aicināti absolventi, bijušie skolotāji un darbinieki, mūzikas un mākslas cienītāji, draugi un sadarbības partneri. Skolas absolventi Zane Gaiduka un Ēriks Račiks palīdzēja ritināt atmiņu kamolīti un atgādināt nozīmīgākos notikumus skolas vēsturē.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas pedagogi un darbinieki

1982.gadā Lēdmanē sāka darboties Ogres bērnu mūzikas skolas filiāle. Pateicoties Guntim Pļavniekam un bijušajam kolhoza priekšsēdētājam Jūlijam Beļavniekam, 1984. gadā to pārcēla uz Madlienu. Bet jau 1989.gadā direktores Ingas Almanes vadībā Madlienā patstāvīgi uzsāka darbu mūzikas skola ar 75 audzēkņiem un 10 skolotājiem. Skolai patiesībā ir jau 30 gadu, bet kā patstāvīgai skolai tomēr 25 gadu jubileja. Jau kopš skolas dibināšanas te var apgūt klavierspēli, pūšaminstrumentu spēli un akordeona spēli. No 1995.gada atvērta arī vijoles klase.

Skolai bijuši dažādi nosaukumi – Ogres bērnu mūzikas skolas Madlienas filiāle, Madlienas Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas pedagogi un darbinieki mūzikas skola. Vēlāk par godu novadnieka, komponista Kārļa Kažociņa 110.jubilejai skola nosaukta par Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas skolu. Bet tagadējais nosaukums – Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola iegūts reizē ar mākslas nodaļas atvēršanu 1998.gadā.

Skolas pirmais izlaidums bijis jau 1990.gadā. Pa šiem gadiem ir notikuši 25 izlaidumi, kuros skolu absolvējuši 306 audzēkņi – 127 mākslas nodaļā un 179 mūzikas nodaļā.

Svētku reizē pateicāmies tiem cilvēkiem, kas bijuši klāt pie skolas rašanās šūpuļa, kā arī atbalstījuši dažādos pārmaiņu laikos – bijušajam padomju saimniecības priekšsēdētājam Jūlijam Beļavnieka kungam, Madlienas pagasta priekšsēdētājiem Aivaram Čudaram, Andrim Karasevam, Ritai Grāvītei un Ojāram Atslēdziņam. Iekļaujoties Ogres novadā, pēdējos gados palīdzējusi arī Ogres novada pašvaldība un Izglītības un sporta pārvalde.

Šajā mācību gadā skolā mācās 126 audzēkņi, no kuriem 24 interešu izglītības programmās. Bērni un jaunieši brauc mācīties no 8 apkārtējiem pagastiem. Audzēkņiem skolā ir iespēja dziedāt koros un muzicēt dažādu sastāvu ansambļos. Skolā ir darbojušies akordeonistu, saksofonistu, flautu un vijolnieku ansambļi.

Skolas nosaukums izskanējis pasaulē visdažādākajās valodās – lietuviešu, igauņu, krievu, angļu, norvēģu, spāņu, itāliešu, franču, čehu, ķīniešu un ēģiptiešu valodās. Ar šīm valstīm īstenoti kopīgi projekti, uz tām ceļojuši mūsu skolas mākslas nodaļas audzēkņu darbi, vai paši mūzikas skolas audzēkņi, lai piedalītos starptautiskos konkursos.

Konkursiem bagātākais un visveiksmīgākais skolai bija 2010/2011.m.g. Lielākais panākums ir akordeonu dueta (Laura Zelčāne un Ēriks Račiks) iegūtā 1. vieta Starptautiskajā akordeonistu konkursā Limbažos. Pēdējos gados lielākie mūsu audzēkņu panākumi – iegūtas 1. vietas – akordeonistu solistu konkursā „Cēsis 2013” un Rīgas Starptautiskajā jauno pianistu konkursā, 2.vieta akordeonistu konkursā „Naujene 2014”. Nevaram nepieminēt Elizabetes Pilmanes iegūto 3. vietu Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Parīzē.

Ar labiem panākumiem, daudzos konkursos ir piedalījies 7. akordeona klases audzeknis Ernests Valts Circenis. Viņa pēdējais panākums Grand Prix Vidzemes mūzikas skolu akordeonistu – solistu konkurss „Cēsis 2014.” , 2.vieta jaunrades konkursā Alojā un brīnišķīgā uzstāšanās kopā ar Vidzemes kamerorķestri koncertzālē “Cēsis” jauno talantu koncertā. Skolai gadu gaitā izveidojošās savas tradīcijas:

Zinību diena 1 septembrī ar mācību gada ieskaņas koncertu, Ziemassvētku koncerti Madlienas pansionātā, skolā un kādā baznīcā, koncerti un audzēkņu darbu izstādes apkārtējo pagastu skolās un Madlienas PII „Taurenītis”, regulāras mākslas nodaļas audzēkņu darbu un absolventu noslēguma darbu izstādes Madlienas pagasta iestāžu telpās. Skola ir iesaistījusies projektos, sadarbojoties ar Sigdāles komūnas skolām Norvēģijā un Kelmes mūzikas skolu Lietuvā. Īstenots projekts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sadarbojoties ar kolēģiem Spānijā un Itālijā.

Katru otro gadu skolā rīkojam Latvijas mūzikas skolu Akordeonistu ansambļu konkursu.

Tāds notiks arī šogad 6.decembrī. Aprīlī rīkojam Mākslas dienas, bet maijā skolā notiek Ģimeņu dienas pasākums ar koncertu un dažādām radošām aktivitātēm audzēkņiem un vecākiem. Pagājušajā mācību gadā ir rīkoti un organizēti, kā arī paši esam piedalījušies 47 pasākumos.

Gatavojoties jubilejai, skolas vestibilos un klašu telpās tika iekārtota mākslas nodaļas audzēkņu un absolventu noslēgumu darbu izstāde. Tās ir gleznas, zīmējumi, veidojumi, keramika, porcelāna un stikla apgleznojumi, ādas un koka māksla, tekstilmāksla un datorgrafika.

Šīs nedēļas laikā koncertu ciklā „Mūzika cauri gadsimtiem” skolā notika trīs lieli koncerti, kuros spēlēja visi mūzikas skolas audzēkņi. Vispirms muzicēja pūšaminstrumentu spēles audzēkņi, tad baudījām klaviermūzikas vakaru, un vēlāk veldzējāmies akordeona un vijoles skaņās. Skolas jubilejas noslēguma koncertā uzstājās gan skolas audzēkņi, gan skolotāji un bijušie skolotāji, gan absolventi.

Vienmēr ir interesanti uzzināt, kā klājas skolas bijušajiem audzēkņiem. No satiktajiem neviens nekad nav nožēlojis, ka mācījies šeit. Skolas pozitīvais rādītājs ir arī tas, ka daudzi skolas absolventi savus bērnus sūta mācīties mūsu skolā. Mēs priecājamies par tiem absolventiem, kas izvēlējušies grūto, bet skaisto mūziķa vai mākslinieka profesiju. Koncertā uzstājās mūsu absolventi – Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas 3.kursa vokālās nodaļas audzēkne Alise Ketlere, 4.kursa audzēknis saksofonista Rihards Ozoliņš, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 2.kursa studente, pianiste Eva Stirāne, Rīgas Doma kora skolas džeza klases absolvents, saksofonists Arnis Cielava un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas absolvents, solists, Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis.

Klavierklasi absolvējušas arī Evita Taranda (Bindemane), kas šodien pazīstama kā diriģente, Inese Paiča (Ozola Ozoliņa) ērģelniece, mūzikas terapeite, Aija Sala – klavierspēles pedagogs. Vijoles klases absolvente Zane Jankuna tagad mācās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā maģistrantūrā. Zane dzied operas studijā „Figaro”, ir stažējusies Nīderlandē un turpina meistarklases ārzemēs. Tālākizglītību turpinājusi akordeoniste Gita Gaiduka, kura beigusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu. Pūšaminstrumentu nodaļu absolvējuši 72 audzēkņi. Daudzus no viņiem redzam spēlējot pūtēju orķestrī „Madliena”. Tālākizglītību turpinājuši Elīna Karaseva, kura ieguvusi diriģenta profesiju, Ēriks Ekkerts, kurš studē Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā trombona specialitātē.

Šobrīd skolā strādā 16 skolotāji. Tie ir radoši cilvēki, kas ne vien iemāca savas amata prasmes audzēkņiem, bet arī paši piedalās mākslas izstādēs, muzicē, uzstājas publikas priekšā. Ar Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu tika sveikta skolotāja, direktora vietniece mācību darbā, skolotāja ar vairāk kā 25 gadu klavieru pedagoga stāžu – Sarmīte Paegle, kā arī skolotāji Andis Bičevskis, Inta Putniņa Cīrule, Vineta Kazeka, Skaidrīte Krīgere un Vita Ervalde. Ogres novada pašvaldības Atzinību saņēma skolas lietvede Gunta Morozova. Arī pārējie pedagogi no skolas saņēma atzinību vai pateicību par radošu pedagoģisko darbu un darbinieki – par atbildīgu attieksmi pret darbu.

Pēc jubilejas koncerta tika saņemti brīnišķīgi novēlējumi un apsveikumi. Koncerta noslēgumā skolas kolektīvs, solisti Alise Ketlere un Artūrs Mangulis pievienojās kopkorim, lai diriģentes Ivetas Mežajevas vadībā izpildītu Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes dziesmu „Paši skaistākie vārdi”, apliecinot nebeidzamu mīlestību uz mākslu, mūziku un vienam pret otru.

Brehts ir teicis – Visi mākslas veidi kalpo pašai lielākajai no mākslām – mākslai dzīvot uz šīs pasaules. Novēlot skolai arī turpmāk kalpot mākslai, mūzikai un bērniem.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde