Tradicionāli mācību gada sākumā vai beigās Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola organizē mācību ekskursijas un kultūrizglītojošus braucienus audzēkņiem, kuri ir čakli mācījušies un aktīvi piedalījušies skolas, un ārpusskolas pasākumos. Tas ir veids, kā dažādot mācību procesu un noteiktu izglītības satura tēmu apgūt neikdienišķos apstākļos – dabā, muzejā, kultūras vai vēstures objektos. Mācību ekskursija kā metode ir ļoti svarīga – mainot vidi, tā dažādo skolas ikdienu, paaugstina motivāciju, rada bērniem prieku – saprotot, cik pasaule ir saistoša un cik interesanti ir mācīties.

Saulainā 8. jūnija rītā mūsu ceļš veda uz Cesvaini – Gulbeni un Alūksni. Kaut agri cēlušies un vēl ar miedziņu acīs, visi bijām gatavi pretī jauniem un nezināmiem piedzīvojumiem. Iebraucot Cesvainē, nevarējām nepamanīt romantisko parku un seno muižas ēku ielokā savus torņus pret debesīm pacēlušo akmenī kalto skulptūru – Cesvaines pili. Tā ir eklektisma mākslas šedevrs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība. Ar gides lielisko stāstījumu uzzinājām, ka pils ir celta no šķeltiem laukakmeņiem, pēc vācu arhitekta Hansa Grīzebaha un tēlnieka Augusta Georga Dinklāges projekta kā dzīvojamā pils muižkungam Ādolfam fon Vulfam, laikā no 1893.-1896.gada. No 1919. gada – 2002. gadam pilī atradās skola, līdz kamēr ugunsgrēks nopostīja pils jumtu. Pils pēc ugunsgrēka atjaunota. Pašlaik tajā darbojas Cesvaines mūzikas un mākslas skola, pašvaldības aģentūra „Cesvaines tūrisma centrs” un Cesvaines muzejs. Apskatījām pils reprezentatīvās telpas- balles zāli, halli, ēdamzāli, izstādes – viesojāmies gan atjaunotā, gan neatjaunotajā daļā, izstaigājot plašos pagrabus un uzkāpjot skatu tornī, kur paveras fantastisks skats! Ar pozitīvām emocijām un iedvesmas pilni devāmies tālāk…

Pašā Gulbenes centrā negaidīts pārsteigums- ceļu šķērsoja ASV 2.kavalērijas pulka mācību maršs „Dragoon Ride II”, kas no Vilsekas Vācijā devās uz Tapu Igaunijā, lai piedalītos starptautiskajās mācībās Saber Strike 2016. varējām redzēt militāro tehniku, tajā skaitā kājnieku kaujas mašīnas „Stryke”. Bijām nedaudz satraukti, jo tik iespaidīgas mašīnas katru dienu nevar redzēt. Tas bija kā ievads mūsu nākamajam apskates objektam „Gulbenes Depo”, kas arī ir saistīts ar transportu- 20.gs. lokomotīvju depo ar šaursliežu un platsliežu ceļiem dzelzceļa ritošā sastāva novietošanai, kā arī remonta darbnīcām. Aplūkojām griezuli ar divu platumu sliežu ceļiem, kas ir vienīgais tāda veida Latvijā. Šaursliežu dzelzceļš Gulbene- Alūksne ir atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Interesanti bija vērot griezuļa darbības demonstrāciju un vizināšanos ar rokas drezīnu. Priecēja restaurētā tvaika lokomotīve Gr – 319 „Ferdinands”, kuru bija iespēja aplūkot arī no iekšpuses.

Atraktīvam ceļojumam pa Vidzemes gleznaino apkārtni vēsturiskā vagonā mūs gaidīja izbraukums ar mazbānīti. Vērojot dabu un baudot mierīgu atmosfēru, piedzīvojām improvizētu laupītāju uzbrukumu. Bānīti apturēja meža vidū un ar lielu troksni, šāvieniem un dūmu mutuļiem visapkārt, tikām izsēdināti no vagona. Tālāk notika neliels jautrības pārgājiens ar šķēršļiem pa mežu, laupītāju nometnes himnas dziedāšanu, karoga pacelšanu, zvēresta došanu, dažādas aktivitātes un stafetes, kas norisinājās jautrā gaisotnē, kā arī mielošanās ar laupītāju gardo putru. Tas bija neaizmirstams un piedzīvojumiem bagāts notikums gan skolēniem, gan arī skolotājiem. Pēc izklaidējošā šova devāmies uz muzeju „Vides labirints”, kas atrodas Alūksnes Jaunajā pilī. Tas ir interaktīvs dabas muzejs, dabas izpētes un vides informācijas centrs . Apskatījām Baltijā plašāko fluorescento minerālu kolekciju, kura īpašnieks ir muzeja vadītājs Aldis Verners. Izstādē apskatāmi pasaulē reti sastopami minerāli no viņa kolekcijas. Piedalījāmies interaktīvā procesā un aplūkojām dažādus minerālus. Minerālus apstaro ar ultravioletajiem stariem, kurus tie atstaro dažādās krāsās, līdz ar to fenomenāli pārvēršoties, kas tumsā izskatās īpaši krāšņi. Šī parādība ir viens no lielākajiem dabas fenomeniem. Tu skaties uz parastu akmeni un pēkšņi viņš atdzīvojas tādās krāsās, ka tas pārspēj visas tavas iztēles. Daži minerāli jau ir atrasti arī Latvijā. Iepazinām un ieklausījāmies putnu balsīs un jāsecina, cik maz protam atpazīt. Tas bija neparasts un pārsteidzošs ceļojums dabas pasaulē.

Ekskursijas izskaņā vēl tikai pastaiga pa latgaļu pilskalnu, senpilsētas vietu, kur atrodas valsts aizsargājams kultūras piemineklis – Tempļa kalns. No kalna virsotnes paveras plašs skats uz Alūksnes ezeru un muižas parku, kā arī Pilssalu.

Mūsu izglītojošais un aizraujošais ceļojums ir galā… laiks doties mājās!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača.


Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolā īstenots vēl viens projekts. Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotā projektu konkursa mērķprogrammas „Vizuālās mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” ietvaros atbalstīts Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas projekts „Mācību priekšmeta „Datorgrafika” tehniskā aprīkojuma iegāde”. Skolai iegādāti divi jauni sistēmbloki un trīs jauni monitori par kopējo summu 1091,00 EUR.

Skolā mākslas nodaļa darbojās jau 16 gadus. Nepieciešamību pēc jaunas datortehnikas izjutām jau sen, jo datoru skaits ir nepietiekams un tehniski novecojis. Līdz 2015. gadam „Datorgrafiku” mākslas nodaļā iekļāvām mācību priekšmeta „Kompozīcija” programmā. Kopš saņemta jauna profesionālās ievirzes izglītības 6gadīgās programmas „Vizuāli plastiskā māksla” licence, situācija ir mainījusies, jo „Datorgrafika” mācību plānā bija jāiekļauj kā atsevišķs mācību priekšmets.

Iegādātā datortehnika nodrošinās Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolā profesionālās ievirzes izglītības programmas „Vizuāli plastiskā māksla” mācību priekšmeta “Datorgrafika” apguvi, pilnveidos interešu izglītības iespējas datorgrafikā, izmantojot datortehnikas iespējas, uzlabos mācību procesa kvalitāti arī citos “Vizuāli plastiskās mākslas” mācību priekšmetos un sniegs iespēju audzēkņiem izstrādāt skolas beigšanas noslēguma darbus, sagatavoties iestājeksāmeniem mākslas vidusskolās, ar datorgrafikas darbiem piedalīties vizuālās mākslas konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs


Lai gan tikko iesācies ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks, karstajā 1.jūnija trešdienā jau rīta agrumā devāmies ceļā uz Madonu, kas ar vairākiem kultūras pasākumiem pirmajā jūnija nedēļā atzīmēja 90.jubileju. Ieradāmies, lai ar savu dalību kuplinātu vienu no Madonas jubilejas pasākumiem un piedalītos Dziesmu dienā, kas veltīta pirms 150 gadiem notikušajiem pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem Lazdonā.

No vēstures apraksta uzzinājām, ka 1886.gada 18.jūliju Lazdonas baznīcas mācītājs Rūdolfs Guleke pasludināja par svētdienu, lai sarīkotu bērnu svētkus. Gatavojās visas draudzē ietilpstošās skolas, cītīgi mācoties vienbalsīgas un trīsbalsīgas dziesmas vācu un latviešu valodā. Šajos svētkos piedalījās 200 skolēnu. Viņi vēl nezināja, ka šī kustība ir skolēnu Dziesmu svētku aizsākums.

Visa diena bija brīnišķīgi saplānota un noorganizēta. Tā bija kā svētki ne tikai madoniešiem, bet visiem dalībniekiem.

Pasākums tika atklāts Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Ievadvārdus teica Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes virsmācītājs Hanss Jensons. Viņš uzsvēra gan šīs dienas, gan dziedāšanas un mūzikas nozīmīgumu katra cilvēka dzīvē. Kopkora izpildījumā izskanēja Latvijas valsts himna un R.Tigula dziesma „Lec, saulīte”. Vairāk nekā 800 dalībnieku vidū bija arī Ogres novada kori- Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas 4.-8.kl. koris „Zīle” (diriģente Līga Dziedātāja, kormeistare Eva Stirāne) un Suntažu vidusskolas 5.-9.kl. koris (diriģente Inita Andževa).

Kamēr koru diriģenti piedalījās izstādes „Pirmā skolēnu dziesmu diena un tās nozīme Latvijas izglītības un kultūras kontekstā” atklāšanā Haralda Medņa mājās „Dzintari” un piemiņas brīdī kultūras darbinieka, ilggadēja Madonas mūzikas skolas direktora, savas valsts patriota, izcilā latvieša Arta Kumsāra atdusas vietā, skolēni devās ekskursijās pa skaisto, sakopto Madonu, piedalījās „Ežu” rīkotajās radošajās un sportiskajās aktivitātēs Praulienā pie Lazdonas mācītājmuižas, baudīja gardas pusdienas Madonas 1.vidusskolā un gatavojās koru kopmēģinājumam.

Pasākuma kulminācija bija koncerts „Dziesmas tinu kamolā” Madonas Saieta laukumā. Programmā bija iekļautas latviešu tautasdziesmu apdares. Madonas novada svētku izdevumā Dziesmu dienas mākslinieciskā vadītāja Ija Voiniča rakstīja : „Latviešu tautas gara spēks ir sakņojies darba tikumā un tautasdziesmā. Tieši tautasdziesma ir mūsu kultūras lielākā bagātība un mantojums. Tās gadsimtiem senas, glabātas un lolotas, skanējušas arī pirmajos latviešu kopā dziedāšanas svētkos. Tautasdziesmai ir pievienotā vērtība, un tā būs aktuāla vienmēr, mainīsies tikai paaudzes. Dziediet lepni un ar prieku! Tautasdziesmā spēks un latviešu tautas dzīves filozofija!”. Koncertā diriģēja arī Ogres novada koru virsvadītāja Aira Birziņa. Koncerts izskanēja kā īsti Dziesmu svētki. It īpaši brīžos, kad klāt spēlēja Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris un Madonas jauniešu pūtēju orķestris „Vivo”.

Pēc koncerta jautrība turpinājās dančos kopā ar jauniešu postfolkloras grupu „Rikši” un tika apbalvoti kori – sporta aktivitāšu dalībnieki.

Diena paskrēja nemanot, piepildīta ar bagātu programmu. Ik uz soļa jutām organizatoru rūpes – detalizētais pasākuma apraksts, brīvprātīgo jauniešu darbs, auksts dzeramais ūdens, zaļā pazīšanās zīme, kas kalpoja gan kā galvassega, gan šalle, gan materiāls skatuves kustībām koncerta laikā.

Esam pateicīgi Madlienas pagasta pārvaldei par transportu un iespēju piedalīties Dziedāšanas svētkos Madonā.

K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde


Kad ceriņi zied un taureņi lido – ir klāt jaukais izlaiduma laiks! Viens no skaistākajiem notikumiem jaunu cilvēku dzīvē. Šie svētki ir kā pietura, kurā apstājies absolvents padomā par to, cik garš ceļa posms jau veikts un par to, cik daudz iespēju vēl ir priekšā. Saules apmīļotā 21. maija sestdienā savas jaunības durvis plaši vēra vaļā Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas absolventi.

Ar prieka asarām acīs un skumjām par šķiršanos, ar gandarījuma sajūtu par paveikto, pedagogi pēdējo reizi tikās ar saviem audzēkņiem, kas tagad jau stāv uz savas dzīves jaunā posma sliekšņa.

“Ej, nešaubies, ceļš labi sācies, No Tevis dzīve prasīs daudz. Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies, Un visu mūžu audz.’’

Ar prieku vēlos pavēstīt, ka šogad mūzikas un mākslas skolu absolvēja 12 audzēkņi: mūzikas nodaļā – “Taustiņinstrumentspēlē- klavierspēle ”– Jogita Baltmane, Beāte Blauberga, Ance Ikauniece, Ruvīms Kiseļovs, Sonora Sproģe ; akordeona spēlē – Paula Stauža ; “Pūšaminstrumenspēlē – fl autas spēle ” –Ance Škutāne un saksofona spēlē – Kristers Sams. Mākslas nodaļā: Monta Antonoviča, Elīza Rasma Bičevska, Kristers Kristjansons un Monta Meikališa.

Mūzikas un mākslas skola ar Pateicības rakstiem apsveica absolventu vecākus – par gādību un rūpēm, ko devāt saviem bērniem skolas gaitās, par labām un teicamām sekmēm un par aktīvu dalību skolas un ārpusskolas pasākumos : Beātes Blaubergas vecākiem, Jogitas Baltmanes vecākiem, Ances Ikaunieces vecākiem, Montas Meikališas vecākiem , Montas Antonovičas vecākiem un Elīzas Rasmas Bičevskas vecākiem.

Novēlējums absolventiem- Nekad nepalikt pieticības malā, vienmēr censties izvirzīt aizvien jaunus mērķus un tos arī sasniegt!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača


14.maijā Madlienā notika pasākums, kas veltīts novadnieka- komponista, diriģenta, pedagoga un mūzikas kritiķa Kārļa Kažociņa 130.jubilejai. Pasākumu atbalstīja Ogres novada pašvaldība projektu konkursa „Radoši-Aktīvi-Darbīgi-Izglītojoši-Ogres novadam!” ietvaros. Projekta pasākumu organizēja Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola.

Diena tika organizēta tā, lai vairāk iepazītu K.Kažociņa dzīves gājumu, radošo devumu un viņa dzimto pusi. Pasākums iesākās ar piemiņas brīdi K.Kažociņa dzimtas kapos Plāteres pusē. Armanda Praliča vadībā iepazinām K.Kažociņa pirmo skolu, kurā viņš vēlāk arī pats strādājis kā skolotājs, bet šobrīd – muzeju „Bet tā bij a!”. Kārļa Kažociņa vadīto koru uzstāšanās koncertos un piedalīšanās zaļumballēs bieži notika Plāteres pilskalnā. Pasākuma dalībniekiem bij a iespēja izjust šo brīnišķīgo, sakopto kultūrvēsturisko vietu un saviesīgo gaisotni tajā. Taču lielākais akcents tika likts uz koncertu, kurā piedalījās Lielvārdes kultūras nama jauktais koris „Lāčplēsis”, Krimuldas tautas nama vīru koris „Vecie draugi”, Madlienas kultūras nama jauktais koris „Madliena” un senioru vokālais ansamblis „Tik un tā”, Lēdmanes tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Stari”, solisti Inese Nereta un Artūrs Mangulis, kā arī K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas koris „Zīle”, audzēkņi un pedagogi. Šis koncerts bij a unikāls tādēļ, ka daudzas no dziesmām mūsdienās tika atskaņotas pirmoreiz, jo tikai pagājušā gada rudenī, pateicoties Ogres novada pašvaldības rīkotajam projektu konkursam, mūsu skolai izdevās digitalizēt K.Kažociņa nošu materiālu un izdot grāmatā to mantojumu, ko mums nodeva viņa dēls Indulis Kažociņš 1996. gadā. Nošu materiālu izmantojām gatavojoties 130. jubilejas koncertam, kurā dažas kora dziesmas izskanēja arī kā instrumentāli skaņdarbi vai solo dziesmas. Koncerta noslēgumā kopkora izpildījumā izskanēja K.Kažociņa viena no pazīstamākajām dziesmām, kas vairākkārt izskanējusi Vispārējos latviešu Dziesmusvētkos – „Kā gulbji…” ar E.Veidenbauma tekstu.

Visas dienas garumā pasākumos piedalījās Kārļa Kažociņa mazdēls Jānis Kažociņš ar sievu Līviju un mazmazbērni Kārlis un Liene ar dzīvesbiedru no Londonas. Jānis Kažociņš dalījās atmiņu stāstos par savu vectēvu un bija ļoti pateicīgs par tik saturīgi, izzinoši un emocionāli bagātu dienu Madlienā. Kā pateicību K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolai viņš dāvāja mākslinieka Arnolda Mazīša gleznoto K.Kažociņa portretu.

Gribu pateikties visiem, kas iesaistījās projektā „Komponista Kārļa Kažociņa 130. jubilejas pasākums”. Īpašs paldies Vinetai Tumanei, Ivetai Staužai un Vij ai Tumanei, Armandam Praličam, Agnim Lazdiņam, visiem K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, darbiniekiem, pedagogiem, visiem koncerta dalībniekiem, Taurupes pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Stafeckim, Madlienas pagasta pārvaldes vadītājam Ojāram Atslēdziņam, visiem taurupiešiem un madlieniešiem, kas ieguldot savu darbu šo dienu padarīja tik bagātu un neaizmirstamu.

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde


21.aprīlī Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolā viesojās bijusī mākslas nodaļas audzēkne Roberta Atraste, šobrīd Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas 2. kursa audzēkne, kopā ar šīs pašas skolas 3. kursa audzēkni Artūru Martinsonu.

Mūsu piektās un sestās klases audzēkņiem bija iespēja noklausīties interesantu stāstījumu par J.Rozentāla mākslas vidusskolu. Uzzināt, kādas nodaļas ir mākslas vidusskolā, ko māca, cik ilgi jāmācās, kādu izglītību var iegūst pēc skolas beigšanas. Pats interesantākais, protams, bija stāstījums par mācību procesu. Kā māca? Cik tas ir intresanti?

Roberta cītīgi studē glezniecību, ar mērķi kļūt par grāmatu ilustratori. Artūrs mācās multimēdiju nodaļā un apgūst datorzinības, protams mākslas virzienos. Tās ir reklāmas, multiplikāciju filmas, datorgrafika un dažādu programmu veidošana.

Roberta dalījās savā pieredzē, kā viņa gatavojās iestājeksāmeniem, uzsverot, ka tikai ar neatlaidīgu darbu var panākt savu ieceru piepildījumu.

Pēc interesantām sarunām sekoja praktiskais darbs. Abi jaunieši iepazīstināja mūsu audzēkņus ar dobspiedes tehniku. Tā ir viena no iespiedgrafikas tehnikām. Rezultātā gūtas jaunas zināšanas, tapa interesanti darbi un, protams, liels gandarījums.

Atvadoties Roberta un Artūrs apsolīja arī nākošajā gadā, mākslas dienu ietvaros, apciemot mūsu skolu. Paldies abiem jauniešiem par atsaucību un vēlēšanos dalīties savā pieredzē un zināšanās.

Mākslas nodaļas skolotāja Skaidrīte Krīgere