sveicam

| |

Mūsu sasniegumi

Lepojamies ar savu audzēkņu – Elizabetes Ločmeles, Alises Pētersones, Nellijas Reveliņas un Daniēla Ločmeļa – lielisko startu Valsts konkursa mūzikā II kārtā! Liels paldies pedagogiem Ievai Lejniecei, Valdai Garūtai, Kristapam Karpam un Andim Bičevskim par audzēkņu sagatavošanu! Un MILZĪGS paldies vecākiem par pacietību, atbalstu un līdzjušanu!

|

Madliena un tās cilvēki ir daļa no pasaules laika

17. novembrī Madlienā notika Latvijas simtgades pasākums “Mēs esam ierakstīti laikā”, kurā svētku koncertu sniedza kultūras nama kolektīvi un pagasta pārvaldes Atzinības rakstu par ilggadēju un aktīvu darbošanos Madlienā saņēma vairāki madlienieši. Koncerts bija sadalīts trijās tematiskās daļās – pirmajā tika runāts par pasaules rašanos, otrajā – par Latviju un trešajā – par Madlienu un tās cilvēkiem, katru no šīm daļām papildināja Madlienas Kultūras nama kolektīvu uzvedumi un pasākuma vadītāja Edija Čibeļa ievadvārdi. Koncerta ieskaņā Mareka Liepas radītās projekcijas klātesošos aizveda gadu tūkstošiem senā pagātnē, kad Dievs radīja Zemi – no zvaigznēm, gaisa un smiltīm, radot dienu un nakti. Savu priekšnesumu sniedza jauniešu ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Made”. Runājot par Latviju, E.Čibelis atgādināja, ka Latvija nav vienkārši valsts, bet tā ir dārga stīga mūsu dvēselēs, un tās tauta ir brīva un augstā godā tur visas tautas tradīcijas. Latvija ir skaistākā vieta uz Zemes – ar saviem krāsainajiem gadalaikiem, dabu, cilvēkiem, ģimenēm. Jauktajam korim “Madliena” dziedot dziesmu “Svētī debesīs šo zemi”, zālē tika ienests Latvijas karogs un visi vienojās kopīgā himnas dziedāšanā. Priekšnesumu sniedza pirmsskolas bērnu deju kolektīvs “Lienīte” un senioru jauktais vokālais ansamblis “Tik un tā”, jauniešu deju kolektīvs “Daina”, līnijdeju kolektīvs. Atmiņās par piedzīvoto savas dzīves laikā dalījās madlieniete Malvīne Rubene, apliecinot, ka mūsu valsts un tautas vēstures grāmatā bijusi ne viena vien tumša, smaguma un traģēdiju pilna lappuse, un aicināja novērtēt šo brīnumu – brīvu, mierīgu, pašiem savu valsti. Nonākot pie koncerta noslēdzošās daļas, pasākuma vadītājs ikvienu aicināja aizdomāties par to, kas ir Madliena, kāda bijusi tās vēsture, kādi ir tās cilvēki. “Paaudzes var nākt un aiziet, bet miglas ap kalniem ir tās pašas, tātad arī tā savādā ilgošanās, no kurienes dzimst censoņi un pilnības meklētāji. Te nemaz nevar citādi būt – ir jānāk un jākļūst par latvieti. Mēs visi esam ierakstīti laikā. Šis ir mūsu laiks Latvijā un Madlienā,” sacīja E.Čibelis. Koncertu papildināja arī Madlienas pūtēju orķestris. Koncerts tika noslēgts, visiem tā dalībniekiem vienojoties Artūra Manguļa sacerētajā himnā Madlienai “Madlienas ozoli”. Madlieniešus uzrunāja Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Atslēdziņš, sveicot klātesošos svētkos un godinot tos Madlienas iedzīvotājus, kuri tai veltījuši vairākus gadu desmitus sava darba mūža, kā arī aktīvi iesaistījušies dažādu projektu īstenošanā un veiksmīgi piedalījušies pašvaldības organizētajā konkursā “Ogres novada sakoptākā lauku sēta”. Madlienas pagasta pārvaldes Atzinības rakstu par 40 darba gadiem Madlienā saņēma Ernests Kāpostiņš, Elita Smirnova, Māra Tauriņa; par 30 darba gadiem – Lolita Kivleniece, Diāna Brencēna, Antra Valdmane; par 20 darba gadiem – Skaidrīte Krīgere, Vineta Kazeka, Inta Putniņa – Cīrule un Daiga Grinberga. Par finansējuma piesaisti Madlienas pagasta infrastruktūras sakārtošanai un iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādošanai pagasta pārvaldes Atzinības rakstu saņēma Guna Brīvule, Dace Iraids, Agrita Kalniņa, Rita Pučekaite, Zinta Saulīte, Jānis Valners un Viesturs Lazdiņš. Par nesavtīgu atbalstu, 20 gadus veicot tulka un koordinatora pienākumus sadarbības projektā ar Nerpes komūnu Somijā Atzinības rakstu saņēma Alda Karaseva. Par iegūto 2. vietu konkursā “Ogres novada sakoptākā lauku sēta 2018” Atzinības rakstu saņēma Evita Ārente un Klesmanu ģimene, par iegūto Atzinību šajā konkursā – Gailīšu ģimene. Svētki nenotiek paši no sevis, to radīšanā ieguldīts liels darbs. Madlienas Kultūras nama vadītāja Elīna Ratmeistare ir pateicīga visiem, kuri iesaistījās šo svētku radīšanā, īpaši Agritai Kauženai, Marikam Liepam, kolektīvu vadītājiem un kultūras nama tehniskajiem darbiniekiem. avots: ogresnovads.lv

|

Sveic novada izglītības iestāžu skolotājus

2017.gada 21.decembrī Ogres novada pašvaldība sveica novada izglītības iestāžu skolotājus, kuru darba stāžs sasniedzis pieredzes bagātu vecumu – 40 un vairāk gadu pedagoģiskajā darbā. Tika sumināti arī Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas pedagogi – flautas spēles pedagogs Juris Gailītis ar 48 gadu darba stāžu, mākslas nodaļas skolotāja Vineta Kazeka ar 44 gadu darba stāžu, klavierspēles skolotāja un direktora vietniece mācību darbā Sarmīte Paegle, kā arī mūzikas teorijas skolotāja, komponiste Vineta Līce ar 40 gadu darba stāžu. Apsveicam!

|

Mīlestības koks

Sirds. Mums katram viena, kartram sava. Atdot savu sirdi un… mirt? Nē, kālab! Dzīvot, elpot, just, dzirdēt, saklausīt, redzēt, priecāties , izteikt, spēlēt, skanēt, veidot, zīmēt, radīt, darīt… ar vienu vārdu sakot- mīlēt! Mīlēt sevi, mīlēt dzīvi, mīlēt savu nodarbošanos! 14. februāris, sv.Valentīna diena, tik ierasti liek pajautāt: ‘’Ko es mīlu? Kam pieder mana sirds?’’ un tikpat ierasti meklēt kādu sirdsāķīti, kam veltīt skaistus vārdus, kam atzīties mīlestībā… Lai gan nemaz nemanām, ka tieši ikdienā esam jau sen atzinušies tam, ar ko tiecamies nodarboties brīvajā laikā, kur ieliekam savu sirds jušanu un kur saņemam gandarījumu. Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas radošais kolektīvsgan audzēkņi, gan pedagogi, gan tehniskie darbinieki, tuvojoties Valentīna dienai, uzdeva sev jautājumu: “Kāpēc es mīlu mūziku (mākslu)- to, ko daru?” Un ikviens centās uz šo jautājumu arī ļoti godīgi atbildēt. “Mūzika mani priecē, mierina un dara laimīgu”, atzinies Dagnis Krūmiņš, viņa rakstīto varētu turpināt Selva Ervalde: “(..) tā mani uzmundrina, iedvesmo un nomierina”. Jogita Lazdiņa par mākslu pateikusi to, ko līdzīgi pauduši arī citi bērni: “Es mīlu mākslu, jo tā ir skaista un tā ir iemācījusi daudz.” Uz rozā papīra sirdīm tapa atbildes, pārsvarā rakstītas un dažkārt pārsteidzoši vaļsirdīgās sentencēs izteiktas, tomēr bija arī atzīšanās, kas ar krāsainiem zīmuļiem un flomāsteriem uzzīmētas neprasīja vārdiskus skaidrojumus. Akordeona spēles skolotāja Marita Bērziņa pieminējusi gan sirdi, gan dvēseli: “Akordeona skaņa vibrē tā spēlētājam tieši cauri sirdi – tāpēc akordeonistiem ir plaša sirds un gaiša dvēsele. Tas ir iemesls, kādēļ vēlos šo sajūtu nodot tālāk – mācot akordeona spēli.” Un vai gan tās- plašā sirds un gaišā dvēsele nav ikvienam, kas velta garas stundas, lai izprastu mūzikas un mākslas dabu? Jo, saprotot to, ko mīl mūsu sirds, mēs saprotam labāk paši sevi. Un cilvēks, kas sapratis sevi, noteikti ir gaismas un mīlestības nesējs. Tik daudzi skolēni ir pieminējuši savus lieliskos pedagogus, kā iemeslu tam, kālab viņiem šajā skolā patīk. Māra Kļaviņa: “(..) visi skolotāji ir jautri un atsaucīgi.’’ Elīza Rasma Bičevska: “Skolotājas ir jaukas un uzdod daudz interesantus darbus!’’ Ieva Rābe: “(..) skolotājas ir mīļas.’’ Amanda Grandane: ‘’(..) skolotājas ir ļoti jaukas.’’ Jānis Mežapuķe: ‘’(..) šeit var pavadīt labi laiku ar interesantiem pedagogiem. Man patīk, ka skolotāji ir laipni.” Kas gan viņi ir, ja ne mīlestības nesēji? Pedagogi, kas mīl savu darbu un spēj šo mīlestību nest pasaulē. “Patīk strādāt ar bērniem, priecāties par viņu sasniegumiem. Jūtos gandarīta, ja spēju viņiem kaut ko iemācīt,” mākslas skolotāja Skaidrīte Krīgere apstiprina. Pasaulē mēs katrs ierodamies caur savu ģimeni. Un ģimene ir tā, kurā mēs iemācāmies mīlēt paaudzēs- ne tikai viens otru, bet arī hobijus, aizraušanos, sirds kaislību. Paula Stauža: “Akordeonu spēlēja arī mana mamma. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es mācījos šo instrumentu.” Sonora Sproģe: “Es iestājos mūzikas skolā, jo mana vecmamma vēlējās, lai es iemācos ko jaunu. Mana mamma spēlēja agrāk klavieres, tāpēc mani pieteica šai specialitātei.’’ Silva Kļaviņa: “Un es ar māsu varētu spēlēt kopā- māsa vijoli un es flautu.’’ Dagnis Krūmiņš: “Mūzikas skolā es mācos dēļ sava un vecāku prieka.” Pateikt, ka mīlu… reizēm tik grūti, bet var taču savas jūtas paust caur mākslu, caur mūziku! “Man patīk mūzika, jo, viņu spēlējot, var izpaust savas jūtas un emocijas. Kad es spēlēju klavieres, es katrā skaņdarbā iztēlojos, kas tur var notikt. Katru skaņdarbu spēlēju kā sev un pārdomāju, ko tas komponists gribēja pateikt”- skolnieka Ruvīma Kiseļova domas sabalsojas ar pasniedzējas Vinetas Līces atziņu: “Brīnišķīgākais ir tas, ka mūzikā var izteikt visdažādākās izjūtas un emocijas, arī mīlestību! Novēlu visiem gūt prieku, iepazīstot skaņu mākslu visā tās daudzveidībā!’’ Tik daudz sirds-domu, sirds-atziņu, sirds-sajūtu, ka mūzikas un mākslas skolas foajē ir sakuplojis sirsnīgs koks! Papīra sirdis sakārtas jau zaļot sākušajos ievu zaros, pierādot patiesību, ka viss, kas mīlestībā radies, ir dzīvs! Tas aug, zaļo, zied un rada prieku! Vairo gaismu un nes pasaulē mīlestību! Santa Siliņa, Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas kultūras metodiķe