2019./2020.m.g.

Skolai 30

Skolai 30

Madliena ir liela, jo mums ir sava mūzikas un mākslas skola! Un skola jau 30 gadus! 1989. gada 1. septembrī Madlienas vidusskolas jaunuzceltajā piebūvē darbu direktores Ingas Almanes vadībā uzsāka Madlienas mūzikas skola ar 75 audzēkņiem un 10 skolotājiem. Skolai bijuši dažādi nosaukumi – Ogres bērnu mūzikas skolas Madlienas filiāle, Madlienas mūzikas skola, bet par godu novadnieka, komponista Kārļa Kažociņa 110. jubilejai 1996. gadā ar viņa dēla, mazdēla un mazmazdēla piekrišanu skola nosaukta par Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas skolu. Taču tagadējais nosaukums – Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skola – iegūts reizē ar mākslas nodaļas atvēršanu 1998. gadā. Skolā darbojas profesionālās ievirzes, bet kopš 2003. gada arī interešu izglītības programmas; tekstilmākslas, gleznošanas, keramikas studijas; apgūt klavieru, saksofona, vijoles, klarnetes, akordeona un ģitāras spēli var gan bērni, gan pieaugušie. Pašiem mazākajiem ir atvērta Mazā mākslas un Mazā mūzikas skoliņa. Tika izlemts novembri pasludināt par svinību mēnesi, kad 3 nedēļu garumā tika rīkoti koncerti, lai uz skatuves kāptu itin visi mūzikas nodaļas audzēkņi un ar savu dziedāt un spēlēt prasmi aicinātu klausītājus doties mūzikas pasaulē. Savukārt mākslas nodaļas audzēkņi un skolotājas čakli veidoja dekorācijas koncertiem un salidojumam. Tālab arī svinību nosaukums izvēlēts „Ceļojums mūzikas un mākslas pasaulē Do – Re – Mi”, par ceļvedi ņemot 7 notis un 7 varavīksnes krāsas. Svinību kulminācija – salidojums! 30. novembrī uz koncertu, balli un kopā sanākšanu tika aicināti gan skolas esošie, gan bijušie darbinieki, absolventi, lūgti pašvaldības un iestāžu vadītāji un sadraudzības partneri. Svinību norišu īstenošanā tika iesaistīti visi skolas darbinieki un pedagogi. Tomēr ideja par pasākuma gaitu pieder direktorei Vitai Ervaldei, kura skolu vada gandrīz 25 gadus – kopš 1995. gada – un kuras vīziju kopā arī centāmies īstenot. Skolotāja Sanita Rešinska viena pati izveidoja 250 piemiņas dāvaniņu – māla magnētus skolas logo formā. Skolotājs Andis Bičevskis ne tikai sagatavoja savus audzēkņus koncertiem, bet arī novadīja vienu no tiem – pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu un akordeona spēles audzēkņu koncertu, kā arī palīdzēja mākslas nodaļas skolotājām izvietot izstādes, fotografēja pasākumus, veidoja salidojuma afišu, bija tehniskais atbalsts un darīja milzums daudz citu lietu. Mākslas nodaļas skolotājas Ineta Frēliha un Skaidrīte Krīgere palīdzēja audzēkņiem apgleznot stikla traukus gaismas diodēm un citus noformējama elementus, kā arī stundām veidoja mazītiņus dzeltenu salvešu ziediņus, ar ko rotāt milzu ciparu 30. Paldies tekstilmākslas skolotājai Edītei Lasei par skaisto skatuves karogu. Direktores vietniece mācību darbā mūzikas nodaļā Eva Knospiņa gan sagatavoja audzēkņus koncertiem, bija koncertmeistare, gan veica sagādnieces pienākumus, pūta balonus un kopā ar vīru Uģi rūpējās par salidojuma viesu bildēšanu fotokastes stūrītī. Tāpat skolotājas Sarmīte Paegle, Iveta Mežajeva un Juta Isate ne tikai palīdzēja saviem audzēkņiem apgūt skaņdarbus un iemācīties dziesmas, bet bija ļoti liels atbalsts telpu sagatavošanā pirms pasākuma un vēl jo izteiksmīgāks čaklo roku koris pēc pasākuma. Reizēm ieguldījums pasākuma tapšanā nav gandrīz redzams, bet tas ir neatsverams tiem, kas uz skatuves. Paldies Mārai Atslēdziņai par datoru uzmanīšanu un Rūdolfam Bahmanim par skatuves sagatavošanu pirms un pēc katra priekšnesuma. Visa svinību mēneša garumā mēs nebūtu iztikuši bez Ingunas Ekkertes spējas pārzināt, organizēt un mērķtiecīgi virzīt ne tikai audzēkņus, bet arī pedagogus vēlamajā – tātad koncertu un pasākumu virzienā, bez viņas pieredzes banketu organizēšanā un prasmes operatīvi rīkoties neparedzētās situācijās. Un kur nu bez Antras Bogdanovas burvju spējām īsā laikā skolu no svinību zonas pārvērst atkal uz zinībām aicinošām telpām! Un pilnīgi noteikti neiztikt bez skolas labā gariņa Guntas Morozovas spējas darīt visu un pie tam visu reizē – būt blakus un palīdzēt tieši vissvarīgākajā mirklī. Paldies visiem un ikvienam par audzēkņu sagatavošanu, par telpu sagatavošanu un reizēm arī par nenovērtēto, bet tik svarīgo morālo atbalstu – paldies Ilvai Kaulačai, Sarmītei Grantai, Valdai Garūtai, Vinetai Līcei, Intai Putniņai-Cīrulei, Dainim Garūtam, Aleksandram Pļeskačam, Valērijam Percevam. Salidojuma koncertu prasmīgi vadīja mūsu absolventi – Selva Ervalde un Henrijs Augšpuls, atklājot skolas vēsturi caur 7 nošu nosaukumu ievadītiem stāstiem. Koncertu nenogurstoši fotografēja Lauris Liepa, savukārt gaismošanas un apskaņošanas tehniskie risinājumi bija mūsu absolventu Mareka Liepas un Edgara Mežajeva ziņā. Koncertu ar saviem priekšnesumiem kuplināja mūsu absolventi Alise Ketlere, Ernests Valts Circenis un Evelīna Tīna Circene, bijusī kolēģe Marita Karpa un Madlienas pūtēju orķestris jaunās diriģentes Katrīnas Martas Stokas vadībā, kā arī mūsu audzēkņi, parādot visas instrumentālās un muzikālās iespējas, ko apgūst skolā. Paldies jāsaka arī audzēkņu vecākiem par bērnu nogādāšanu uz pasākumiem, pacietīgu gaidīšanu mēģinājumos un klātbūtni koncertos. Liels paldies visiem, kas ieradās un sacīja atzinības pilnus, uzmundrinošus un mīļus vārdus, paldies visiem, kas nebija klāt, bet atsūtīja savus sveicienus elektroniski. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis savā runā izteica apbrīnu par skolotāju paveikto un atzinās, ka joprojām nesaprot, kā maziņiem bērniem var iemācīt pazīt notis un spēt izteikt sevi krāsās. Madlienas VPII „Taurenītis” vadītāja Ingrīda Mārtiņa atzina, ka savu artavu mazuļos jau ieliek pirmsskolas skolotāji, taču tālāk bērnu spējas un talantus attīsta mūzikas un mākslas skolas pedagogi. Madlienas kultūras nama bijusī direktore Pārsla Jēkabsone teica paldies skolai, jo bez tās nebūtu arī pagasta kultūras dzīves. Savukārt ģimenes ārste Gaida Bērziņa aicināja mūs būt lepniem par to, ka nākam no bagātās Madlienas, jo mums ir gan skola, gan bērnudārzs, gan savs orķestris, gan deju kolektīvi, gan koris, gan – gan sava mūzikas un mākslas skola. Svinību neformālo daļu bagātināja Manguļu ģimenes muzikālie priekšnesumi un SIA „Agim” garšīgie banketa galda ēdieni. Reizē ar pirmo sniegu tika nosvinēta skolas trīsdesmitgade! Uz mirkli apstājušies, padarīto novērtējuši, tikpat apņēmīgi dodamies tālāk – uz nākamajiem desmit! Santa Siliņa, kultūras metodiķe

|

Skolai 30. Ceļojums mūzikas un mākslas pasaulē Do- Re- Mi

28. novembrī izskanēja trešais no cikla “Skolai 30. Ceļojums mūzikas un mākslas pasaulē Do- Re- Mi” koncertiem. Mazās mūzikas skoliņas ansamblīša, 1.-3. klašu un 4.-8. klašu koru “Zīle”, vijoles un ģitārspēles audzēkņu košais un bagātais priekšnesums priecēja visus zālē sanākušos, paldies Jums.

Cīrihes jauniešu simfoniskā orķestra koncerts

Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas audzēkņi saņēma dāvanu. Ne rokās paturēt, ne izsaiņot, ne apēst, ne kā citādi to taustāmi izpētīt. Tikai noklausīties. Un pie tam – vienu, unikālu reizi. Mūzikas instrumentu veikals „Mūzikas centrs” šogad svin savus 25 pastāvēšanas gadus un saviem galvenajiem klientiem – Latvijas mūzikas skolu audzēkņiem – uzdāvināja Cīrihes jauniešu simfoniskā orķestra bezmaksas koncertu Lielajā ģildē. 15. oktobrī arī mūsu audzēkņi devās uz Rīgu iepazīt dāvanu. Koncerta pirmajā daļā orķestris diriģenta Davida Brišē-Lallī vadībā atskaņoja Pētera Čaikovska lirisko skaņdarbu „Koncertu vijolei ar orķestri”, vijoles solo – Jūlija Šullere, kas mūzikā sākusi izglītoties jau četru gadu vecumā. Graciozā vijolniece maigā pūderkrāsas kleitā parādīja izcilu vijoles pārvaldīšanas prasmi. Aplausi godam nopelnīti! Savukārt koncerta otrajā daļā somu komponista Žana Sibēliusa „Pirmā simfonija”, enerģiska mūzika tikpat enerģisku jauniešu izpildījumā! Uzlādētā publika ar skaļām ovācijām pieprasīja papildus skaņdarbu, ko Šveices orķestris arī labprāt atskaņoja. Fantastiska dāvana katra klausītāja sajūtu un emocionālās pieredzes bagātināšanai. Santa Siliņa

|

Skolotāju diena 2019

Svinot Pasaules skolotāju dienu, Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas un māksla skolas pedagogu, darbinieku un draugu kolektīvs devās pieredzes apmaiņas un kultūrizglītojošā ekskursijā uz Kurzemi. Braucienam bija sagatavoti divi iespējamie varianti – ja stipri līs, doties uz muzejiem un izstāžu zālēm, ja saule vai tikai smidzina – tad būšana dabā. Lietus lija, kamēr sēdējām autobusā, ko prasmīgi vadīja Mārtiņš Mežajevs, jo nokļuvām visur laikus un redzējām visu, kas ieplānots. Kolīdz piestājām pie kāda objekta, uzspīdēja saulīte vai tikai viegli rasināja. Sākām savu dabas dažādības pieredzēšanu Kaņiera ezera niedrēs – gājām pa laipu, kas nostiprināta uz pontoniem un viegli šūpojās. Apkārt augošajos kadiķos gatavas ogas, tās jānogaršo. Par garšu katram savs viedoklis! Satikām dabas pārvaldes darbinieku, kas iezīmēja bojātos, nomaiņai paredzētos laipas dēļus. Patīkami, ka laipa tiek regulāri apsekota un par to rūpējas. Uzkāpām putnu vērošanas tornī, lai gan neesam lieli putnu pazinēji, bet baltus gārņus un gulbju jaunuļus atpazinām. Tālāk Mērsraga akmeņainais rags. Ārā vējš. Skolotāja Juta Isate visus iedrošināja, ka tas noteikti ir silts vējš. Izkāpām un pārliecinājāmies, ka tiešām patīkams laiks. Vidzemes iedzīvotājam jau jūra nav ikdiena, tālab vēl jo vairāk gribas pastāvēt jūras krastā un izbaudīt tās maģiju. Rojā aplūkojām jaunuzcelto Rojas brīvdabas estrādi, iespaidīgu celtni, kas nostiprina vēlmi vasarā atbraukt un paklausīties kādu koncertu. Nākamais pieturas punkts – Pūrciema Baltā kāpa. Vērienīgi baltu smilšu atsegumi, dabā rodas iespaids, ka tās kādas meteorītu bedres. Kāpai apiet var pa labiekārtotu koka laipu, kura ved gan augšup, gan lejup, izkāpelēšanās tikpat intensīva kā Siguldā. Brauciena laikā katrs dalībnieks ieguva kādu pienākumu, mums bija gan balto zirgu skaitītājs, gan grupas miedziņš, gan dienas citātu ķērājs utt. Par grupas svarīgāko un smieklīgāko mirkļu iemūžinātāju tika ievēlēts skolotājas Evas Knospiņas vīrs Uģis, kas aktīvi pildīja savus pienākumus, mūs centīgi fotografējot. Pirmā grupas kopbilde tapa pie Kolkas jūrai atņemto piemiņas akmens. Kolkas rags lika apzināties savu niecīgumu varenās jūras un spēcīgā vēja priekšā. Kā mazas skudras, zem kapucēm un lietussargiem paslēpušās, satecējām Kolkasraga suvenīru namiņā iedzert siltu kafiju un apēst pa sklandrausim. Daudziem no grupas sklandrauša – tradicionālā kurzemnieku rudzu miltu un vārīto burkānu cepuma – nogaršošana bija jauna pieredze. Secinājums – vienreiz gadā jau arī tādu brīnumu varot uzēst! Pēc Kolkas devāmies uz Ventspili. Mērķis bija iepazīt jauno, mūzikai veltīto celtni, kas sevī ietilpina publisko Mūzikas bibliotēku, Ventspils Mūzikas vidusskolu un koncertzāli „Latvija”. Mūs sagaidīja mūzikas teorijas skolotāja Gunta Bauģe, mūsu skolotājas Vinetas Līces laba paziņa. Gunta nepārprotami ir lieliska gide, izrādot lielo un pārdomāto ēku. Viņas stāstījumu caurvija liela cieņa pret ēkas arhitektu Deividu Kuku un viņa veikumu. Bijām sajūsmināti par redzēto. Arī mums gribētos strādāt šādos apstākļos! Viesojāmies Mūzikas bibliotēkā. Tās vadītāja Inga Aulmane izrādīja gan kluso istabu, gan audiokrēslus, kam iespējams pievienoties ar savu telefonu (izmantojot bluetooth) un atskaņot savu dziesmu izlasi, pastāstīja par projektu „Iedod uzspēlēt!”, kas praktiski nozīmē bibliotēkai ziedoto mūzikas instrumentu nomas iespējas. Ingas aizrautība, stāstot un demonstrējot jauno telpu un risinājumu iespējas, pielīp arī mums, gribas darboties un ieviest ko jaunu arī savas skolas ikdienā. Kā atzina Inga, Mūzikas bibliotēka nevar būt klusa. Un lai gan bērni un viņu aktivitātes prasa papildu uzmanību un jaunradi, viņa un kolēģes vairs nevarot iedomāties savu ikdienu aizritam klusā ēkā, trim dāmām gaidot vienu apmeklētāju. Esam iepazīstināti ar 2 ēkas daļām – bibliotēku un mūzikas vidusskolu. Vakarā paredzēta koncertzāle. Vakars. Devāmies klausīties irāņu izcelsmes zviedru pianistes Šidas Šahabi klavierkoncertu. Savus skaņdarbus viņa atskaņoja uz Dāvida Kļaviņa projektētajām pasaulē lielākajām vertikālajām klavierēm „470i”. Jauna pieredze mums visiem! Meditatīvs, stundu garš solokoncerts. Pianiste veda sev līdzi uz nesteidzīgu, mierpilnu pasauli. Sekojām. Pēc koncerta Šida nonāca pie klausītājiem. Smaidīga, atvērta, vienkārša savā dabiskumā. Pēc koncerta izlīkumojām pa naksnīgās Ventspils ieliņām, apskatījām vides objektus, rātslaukumā izkalām ventspilnieku naudu – ventu, noklausījāmies tirgus torņa pulksteņa zvanus ieskandinām jaunu stundu, izsmaržojām visas rozes ostas apstādījumos. Gara, bet skaista diena. Svētdienā pabijām Užavas bākā, jūras valdzinājums nemainīgs. Sapratām, ka Kurzemes mežos salnas nav bijušas, visi meži pilni sēņu un sēņotāju. Paviesojāmies Užavas alus darītavā, noklausījāmies harizmātiskās uzņēmuma vadītājas Irēnas Pumpures stāstījumā par uzņēmuma un paša alus tapšanu. Padziedājām, kamēr ārā lija. Atvadījāmies no jūras Jūrkalnes stāvkrastā. Tad atpakaļceļš uz mājām, piestājot Kuldīgā. Redzējām un izbaudījām daudz, kā atzina direktore Vita Ervalde, pat ja kādā vietā jau pabūts, daba nekad neatkārtojas. Svinējām Skolotāju dienu, kā skolotājiem pienākas – mācoties, izzinot un iepazīstot, lai, darbā atgriezušies, jaunās idejas un iespaidus nodotu tālāk audzēkņiem. Santa Siliņa,kultūras metodiķe Foto – Andis Bičevskis