Skolotāju diena 2019

Svinot Pasaules skolotāju dienu, Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas un māksla skolas pedagogu, darbinieku un draugu kolektīvs devās pieredzes apmaiņas un kultūrizglītojošā ekskursijā uz Kurzemi. Braucienam bija sagatavoti divi iespējamie varianti – ja stipri līs, doties uz muzejiem un izstāžu zālēm, ja saule vai tikai smidzina – tad būšana dabā. Lietus lija, kamēr sēdējām autobusā, ko prasmīgi vadīja Mārtiņš Mežajevs, jo nokļuvām visur laikus un redzējām visu, kas ieplānots. Kolīdz piestājām pie kāda objekta, uzspīdēja saulīte vai tikai viegli rasināja. Sākām savu dabas dažādības pieredzēšanu Kaņiera ezera niedrēs – gājām pa laipu, kas nostiprināta uz pontoniem un viegli šūpojās. Apkārt augošajos kadiķos gatavas ogas, tās jānogaršo. Par garšu katram savs viedoklis! Satikām dabas pārvaldes darbinieku, kas iezīmēja bojātos, nomaiņai paredzētos laipas dēļus. Patīkami, ka laipa tiek regulāri apsekota un par to rūpējas. Uzkāpām putnu vērošanas tornī, lai gan neesam lieli putnu pazinēji, bet baltus gārņus un gulbju jaunuļus atpazinām.

Tālāk Mērsraga akmeņainais rags. Ārā vējš. Skolotāja Juta Isate visus iedrošināja, ka tas noteikti ir silts vējš. Izkāpām un pārliecinājāmies, ka tiešām patīkams laiks. Vidzemes iedzīvotājam jau jūra nav ikdiena, tālab vēl jo vairāk gribas pastāvēt jūras krastā un izbaudīt tās maģiju. Rojā aplūkojām jaunuzcelto Rojas brīvdabas estrādi, iespaidīgu celtni, kas nostiprina vēlmi vasarā atbraukt un paklausīties kādu koncertu. Nākamais pieturas punkts – Pūrciema Baltā kāpa. Vērienīgi baltu smilšu atsegumi, dabā rodas iespaids, ka tās kādas meteorītu bedres. Kāpai apiet var pa labiekārtotu koka laipu, kura ved gan augšup, gan lejup, izkāpelēšanās tikpat intensīva kā Siguldā.

Brauciena laikā katrs dalībnieks ieguva kādu pienākumu, mums bija gan balto zirgu skaitītājs, gan grupas miedziņš, gan dienas citātu ķērājs utt. Par grupas svarīgāko un smieklīgāko mirkļu iemūžinātāju tika ievēlēts skolotājas Evas Knospiņas vīrs Uģis, kas aktīvi pildīja savus pienākumus, mūs centīgi fotografējot. Pirmā grupas kopbilde tapa pie Kolkas jūrai atņemto piemiņas akmens. Kolkas rags lika apzināties savu niecīgumu varenās jūras un spēcīgā vēja priekšā. Kā mazas skudras, zem kapucēm un lietussargiem paslēpušās, satecējām Kolkasraga suvenīru namiņā iedzert siltu kafiju un apēst pa sklandrausim. Daudziem no grupas sklandrauša – tradicionālā kurzemnieku rudzu miltu un vārīto burkānu cepuma – nogaršošana bija jauna pieredze. Secinājums – vienreiz gadā jau arī tādu brīnumu varot uzēst!

Pēc Kolkas devāmies uz Ventspili. Mērķis bija iepazīt jauno, mūzikai veltīto celtni, kas sevī ietilpina publisko Mūzikas bibliotēku, Ventspils Mūzikas vidusskolu un koncertzāli „Latvija”. Mūs sagaidīja mūzikas teorijas skolotāja Gunta Bauģe, mūsu skolotājas Vinetas Līces laba paziņa. Gunta nepārprotami ir lieliska gide, izrādot lielo un pārdomāto ēku. Viņas stāstījumu caurvija liela cieņa pret ēkas arhitektu Deividu Kuku un viņa veikumu. Bijām sajūsmināti par redzēto. Arī mums gribētos strādāt šādos apstākļos! Viesojāmies Mūzikas bibliotēkā. Tās vadītāja Inga Aulmane izrādīja gan kluso istabu, gan audiokrēslus, kam iespējams pievienoties ar savu telefonu (izmantojot bluetooth) un atskaņot savu dziesmu izlasi, pastāstīja par projektu „Iedod uzspēlēt!”, kas praktiski nozīmē bibliotēkai ziedoto mūzikas instrumentu nomas iespējas. Ingas aizrautība, stāstot un demonstrējot jauno telpu un risinājumu iespējas, pielīp arī mums, gribas darboties un ieviest ko jaunu arī savas skolas ikdienā. Kā atzina Inga, Mūzikas bibliotēka nevar būt klusa. Un lai gan bērni un viņu aktivitātes prasa papildu uzmanību un jaunradi, viņa un kolēģes vairs nevarot iedomāties savu ikdienu aizritam klusā ēkā, trim dāmām gaidot vienu apmeklētāju. Esam iepazīstināti ar 2 ēkas daļām – bibliotēku un mūzikas vidusskolu. Vakarā paredzēta koncertzāle.

Vakars. Devāmies klausīties irāņu izcelsmes zviedru pianistes Šidas Šahabi klavierkoncertu. Savus skaņdarbus viņa atskaņoja uz Dāvida Kļaviņa projektētajām pasaulē lielākajām vertikālajām klavierēm „470i”. Jauna pieredze mums visiem! Meditatīvs, stundu garš solokoncerts. Pianiste veda sev līdzi uz nesteidzīgu, mierpilnu pasauli. Sekojām. Pēc koncerta Šida nonāca pie klausītājiem. Smaidīga, atvērta, vienkārša savā dabiskumā.

Pēc koncerta izlīkumojām pa naksnīgās Ventspils ieliņām, apskatījām vides objektus, rātslaukumā izkalām ventspilnieku naudu – ventu, noklausījāmies tirgus torņa pulksteņa zvanus ieskandinām jaunu stundu, izsmaržojām visas rozes ostas apstādījumos. Gara, bet skaista diena.

Svētdienā pabijām Užavas bākā, jūras valdzinājums nemainīgs. Sapratām, ka Kurzemes mežos salnas nav bijušas, visi meži pilni sēņu un sēņotāju. Paviesojāmies Užavas alus darītavā, noklausījāmies harizmātiskās uzņēmuma vadītājas Irēnas Pumpures stāstījumā par uzņēmuma un paša alus tapšanu. Padziedājām, kamēr ārā lija. Atvadījāmies no jūras Jūrkalnes stāvkrastā. Tad atpakaļceļš uz mājām, piestājot Kuldīgā. Redzējām un izbaudījām daudz, kā atzina direktore Vita Ervalde, pat ja kādā vietā jau pabūts, daba nekad neatkārtojas. Svinējām Skolotāju dienu, kā skolotājiem pienākas – mācoties, izzinot un iepazīstot, lai, darbā atgriezušies, jaunās idejas un iespaidus nodotu tālāk audzēkņiem.

Santa Siliņa,kultūras metodiķe
Foto – Andis Bičevskis