Novembris, šķiet, ir sarkanbalts – Latvijas krāsās. Un tumši pelēks, jo miglainas dienas, koki bez lapām, salijis asfalts un agri vakari. Un vēl dzeltens – ar sveču liesmiņām un lāpu ugunīm. Arī Madlienas Mūzikas un mākslas skolā novembris iesoļo ar visām šīm krāsām, izdāļā tās katram, iespiež plaukstā un sirdī. Novembris sākās nopietni – arī pedagogiem jāmācās! Rokās pildspalvas, lapas pierakstiem, tumši zils un balts, esam taču skolā! Bija noorganizēti profesionālās kompetences pilnveides tālākizglītības kursi „Izglītojamo uzvedības korekcijas iespējas un līdzekļi”. Lektore psiholoģe Inga Dreimane pārliecināja ar savu erudīciju, plašo redzesloku un pašas pieredzi ar spurainiem pusaudžiem. Kursu tematika pārauga lekcijā audzēkņu vecākiem „Kā palīdzēt bērnam būt veiksmīgam”. Lektore atgādināja tik zināmo, bet ikdienā bieži piemirsto – cik svarīgs ir mīļums, glāsti, pieskārieni komunikācijā ar savu bērnu, cik tam, kā norit mūsu saziņa, ir liela nozīme bērna personības izveidē. Ir svarīgi ļaut bērnam pašam pieņemt lēmumus un arī kļūdīties. Mīlestība nav – izdarīt otra vietā, mīlestība ir – būt blakus un atbalstīt. Vecākus uzrunāja arī skolas direktore Vita Ervalde, direktores vietnieces mācību darbā Sarmīte Paegle un Inta Putniņa-Cīrule. Un tad krāsu izvirdums – sadraudzības karnevālā! 9. novembrī skolā ieradās ciemiņi – Mārupes Mūzikas un mākslas skolas Mūzikas nodaļas audzēkņi. Madlienas un Mārupes skolu klavieru skolotājas – Eva Stirāne un Madara Kalniņa – draudzībai piešķīrušas spārnus, aicinot uz draudzību arī savus audzēkņus. Klavierkoncerts par godu Latvijai, svinot gan tās dzimšanas dienu, gan ieražu svētkus Mārtiņus. Sarkanbaltsarkanās krāsas mirdz dziesmu izvēlē, atlasīti latviešu autoru skaņdarbi. Košā krāsu palete sasaucas ar maskošanās tradīciju, kas iesākās Mārtiņos. Katrs koncerta dalībnieks bija pagatavojis masku, kas, viņaprāt, vai nu atspoguļo skaņdarba nosaukumu, raksturu vai paša sajūtas, kompozīciju izpildot. Uz skatuves kāpa gan kaķīši, gan stirniņas, gan vāverītes, gan citi zvēri un tēli. 2. klavierspēles klases audzēknis Haralda Veide bija pārtapis izteiksmīgā putnā, savukārt 5. klavierspēles audzēkne Paula Trence bija savai maskai pieskaņojusi izteiksmīgu grimu – skumjas asaras (jo izpildītā kompozīcija – Ilze Arne „Elēģija”). 4. klavierspēles klases audzēkne Tija Kačanova uz skatuves kāpa divreiz – gan lai nospēlētu duetā ar savu skolotāju Evu, gan lai atskaņotu Arvīda Žilinska „Deju”, katram skaņdarbam pieskaņojot citu masku un tērpu. Spilgts bija 3. saksofona klases audzēknis Voldemārs Teika, viņš bija sajutis paša rokenrola garu. Paldies Lienei Kampusai un Alisei Pētersonei – meitenes, kā arī ikviens dalībnieks saņēma atzinības rakstu kādā īpašā nominācijā. Atzinība Terēzas Elzas Rones ģimenei, jo ne tikai Terēza, bet arī viņas brālītis un māsiņa skatītāju rindās bija tērpti pamanāmās, ļoti mīlīgās ežuka un vāverītes maskās. Abas skolotājas – Eva un Madara – ne tikai kopīgi nospēlēja duetā, bet bija ievērojušas noteikumu – sagatavot maskas. Pasākums ieguva rotaļīgu, dzīvespriecīgu noskaņojumu, maskas ienesa daudzas un dažādas krāsas! Mākslas nodaļa novembri krāso tieši tikpat košu, cik mūzikas nodaļa ar karnevālu. Madlienas pagasta pārvaldes ēkā ir izvietotas divas Mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstādes – kultūras namā apskatāmi audzēkņu dažādu gadu diplomdarbi, savukārt pagasta bibliotēkā – izstāde „Kārļa Hūna darbu interpretācijas mācību darbos”. Krāsas un nebēdnība mijas ar nopietnu attieksmi un vēstures izpēti. 17. novembrī Madlienā tika svinēti valsts svētki, to ietvaros godināti pagasta ilggadējie darbinieki. Starp tiem arī mūsu skolas Mūzikas nodaļas skolotāja Juta Isate. Viņa K.Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolā ir nostrādājusi divdesmit gadus. Šajā laikā piedzīvots, sajusts un redzēts daudz, katram gadam un katram notikumam ir sava krāsa, tik daudz audzēkņu iepazīts un skolots, taču visu vieno un saista Jutas apzinīgā attieksme pret darbu un mūziku. Paldies, skolotāj! Savukārt vakarā Kultūras un jaunrades centrā „Odivi” ar koncertu ciklu „Vērtības nezūd…” viesojās Vidzemes kamerorķestris un komponists Andris Riekstiņš, kurš bija arī pie diriģenta pults. Vidzemes kamerorķestris par vienu no saviem mērķiem izvirzījis uzdevumu profesionālo klasisko mūziku aizvest pēc iespējas tuvāk klausītājam Latvijas mazpilsētās un pagastos, koncertos iesaistot vietējo mūzikas skolu audzēkņus. Šoreiz kopā ar orķestri uzstājās mūsu skolas audzēkne Terēza Elza Rone. Viņa apgūst vijoles spēli pie pedagoga Rūdolfa Bahmaņa, ir piedalījusies dažādos konkursos. Komponists tieši šim koncertam bija aranžējis Terēzas izpildīto Vilhelma Frīdemana Baha „Pavasari”. Valdīja pozitīva un draudzīga atmosfēra, skatītājus saliedēja un novembra vējos nosalušās sirdis sildīja komponista Andra Riekstiņa humors un veselīgā pašironija. Tika atskaņoti gan komponista oriģināldarbi, gan aranžējumi. Tik fantastiski svētkus svinēt pa īstam, ar prieku, bez lieka patosa un mākslotām pozām, ar sirds pašu viducīti sajūtot, ka Latvija – tie esam mēs katrs katru dienu! Latvijas lielākā bagātība ir tās cilvēki! Novembris ir tieši tik krāsains, cik krāsaini esam mēs paši. Arī pelēkajam ir toņi un nianses, arī tumšākajā gada laikā krāsas dzīvo mūsos – emocijās, sarunās, darbos un reizumis nedarbos. Gleznosim, zīmēsim, šūsim, veidosim, radīsim, muzicēsim, dziedāsim, spēlēsim! Spēlēsimies un pasaule atspēlēs pretī. Ar visām tās krāsām!