Piedzīvojumi Valmierā

7. jūnijā Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola rīkoja mācību ekskursiju un kultūrizglītojošu braucienu audzēkņiem, kuri visa mācību gada garumā ir čakli mācījušies un aktīvi iesaistījušies dažādos skolas pasākumos.

Ceļā uz Valmieru mūs piesaistīja mazs, jauks namiņš „Ezeriņi”, kas atrodas Stalbē, Rīgas–Valmieras šosejas malā. Veikaliņā satikušās no Latvijas laukakmens tapušas dzīvās radības. Katra lieta ir unikāla, jo ir roku darinājums. Ap to izpleties brīvdabas zvēru dārzs, kurā mīt daudzi iemītnieki – milzīgas skudras, zirnekļi, dzērves, pīles un vēl daudzi citi zvēri. Devāmies nesteidzīgā pastaigā, vērojot tā iemītniekus un iemūžinot tos krāšņās fotogrāfijās piemiņai par kopā pavadīto laiku. Svaigu gaisu un brīnumus izbaudījuši, devāmies uz dabas taku „Sietiņiezis” – greznu, skaistu un gaišu dabas dizainētu smilšakmens pili, kas ir ļoti daudzveidīga – ar topošu arku, milzīgu stabveida cilni, alu ar divām izejām, augstajām kraujām un nišām. Nokļūstot augstākajā Sietiņieža vietā, šīs dabas pils tornī, baudījām gleznaino skatu uz plūstošo upi Gauju…

Latvijas simtgadi sagaidot, spēku smēlāmies no pirmo latviešu Dziedāšanas svētku šūpuļa vietas Dikļos. Tieši šeit notikuši pirmie latviešu novada Dziedāšanas svētki un spēlēta pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Dikļu baznīcā un draudzē no 1857. līdz 1867. gadam par mācītāju kalpoja Juris Neikens, talantīgs skolotājs, izglītības darba organizators, ievērojams literāts. 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai. Pakalns, kurā svētkos izvietojās kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu. Šobrīd tam blakus izveidota dabas koncertzāle. Vēsturisko vietu rotā arī iespaidīgs vides objekts – „Sidraba birzs vainags”. Viena no skaistākajām un interesantākajām vietām Dikļos – Vika pasaku parks, kur izveidotas pastaigu takas ar Vika pasaku varoņu koka figūrām. Šeit savu mājvietu raduši gan Ness un Nessija, gan Rūķu Dūķītis, gan citi tēli, kuri saviļņoja ne tikai skolnieku, bet arī skolotāju sirdis. Pēc pastaigas un jaukas atpūtas devāmies uz Valmieru, kura ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Tās senajā centrā – pils teritorijā – atrodas novadpētniecības muzejs. Izglītojošā programmā „Katram savs krekls” ikviens varēja ar īpašajiem flomāsteriem radīt unikālu gleznu uz vienkrāsaina balta krekla un redzēt, kā tas top par savu īpašo kreklu.

Pēc labi padarīta darbiņa ir arī labi jāpaēd! Jaukā namiņā „Pils ķēķis” varējām baudīt sātīgas pusdienas – uz ugunskura vārītu zupu, kā arī garšīgu plātsmaizi un atspirdzinošu dzērienu, ko mums pagatavoja nama saimniece. Ar pilniem vēderiņiem un labu noskaņojumu devāmies apskatīt Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu. Savā arhitektūrā baznīca apvieno romāņu un gotisko stilu. Baznīcas tornī izveidota izstāžu zāle, no torņa skatu laukuma vērojām Valmieras panorāmu. Bet vislabākais veids, kā iepazīt pilsētu, bija doties ekskursijā gida pavadībā. Valmieras vecpilsētā aplūkojām Livonijas ordeņa pilsdrupas, vecāko koka ēku – Veco aptieku (1735), Valterkalniņu un astoņas ēkas, kurās atrodas Valmieras muzeja krājumi un ekspozīcijas. Viens no jaukākajiem un interesantākajiem objektiem bija Gaujas stāvo krastu Sajūtu parks – izaicinājums ikvienam no mums! Apmeklējām Baskāju taku, kura ir 2 km gara un veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem. Pastaigas laikā paveras skaists skats uz Gaujas stāvajiem krastiem. Vislielākais Sajūtu parka piedzīvojums –„Taka kokos ” – 1,5 km garumā, 5–11 m augstumā ar 4 trošu nobraucieniem pāri upei. Te katrs varēja pārbaudīt savu fizisko sagatavotību un pārvarēt baiļu sajūtu!

No ekskursijas atgriezāmies iespaidu pārpilni, mazliet noguruši, bet priecīgi par labi pavadīto dienu!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača