Valmiera iedvesmo
1. oktobrī Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas skolotāju kolektīvs devās kultūrizglītojošā un pieredzes apmaiņas braucienā uz Valmieru, kura ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Ekskursijas laikā apskatījām laukakmens skulptūras, kas, greznas ainavas ieskautas, atrodas Rīgas–Valmieras šosejas malā. Šeit, kaklu lepni izstiepušas, bradā dzērves, spārnus lidojumam izpletuši, uz kokiem sēž putni, čaklās saimnieces skudras klusi apdomā labākās pūžņu veidošanas vietas, tām līdzās arī zirnekļi vij savu neredzamo tīklu, medījumu gaidīdami, bet visu notiekošo, asti gredzenā savijušas, vēro mežacūkas. Vēl daudzi, daudzi citi akmens zvēri un putni uz laiku raduši mājas „Ezeriņos”. Varējām doties nesteidzīgā pastaigā pa akmens skulptūru dārzu un vērot tā iemītniekus. Svaigu gaisu un brīnumus izbaudījuši, devāmies tālāk. Tikpat apbrīnas vērts bija viens no Latvijas skaistākajiem iežiem – Sietiņiezis, kuru dēvē arī par vienu no augstākajiem. Krāšņs un iespaidīgs dabas piemineklis – koši balts un bagātīgi izrobots, līdz 15 m augsts un 400 m plats smilšakmens atsegums. Ieža virsma klāta ar mazām bišu aliņām, tā līdzinoties sietam. No tā cēlies Sietiņieža nosaukums.
Esot Valmierā, mūs sagaidīja Gaujas krastos rotātā Valmieras vecpilsēta – 18. un 19. gadsimta celtie nami, kuri glabā vēsturisko mantojumu, kaut arī ir bijuši divi kari, liels ugunsgrēks un dažādas laiku un likumu maiņas.
Valmieras galvenās „ielas” – Gaujas – krastā lepni savu stikloto fasādi slej Gaismas pils – tieši tā var dēvēt Valmieras Mūzikas skolas ēku, kura nemainīgi palikusi uzticīga savam pienākumam: kopt augsni audzēkņu muzikālajai izglītošanai un radīt labvēlīgus apstākļus muzikālo talantu attīstīšanai līdz mākslinieciski un profesionāli augstākajai pakāpei. Iestādi 1920. gada oktobrī dibināja komponists Jāzeps Vītols, tā ir Latvijas vecākā mūzikas skola. Līdz šim iestāde atradās četrās atsevišķās ēkās pilsētā, tas apgrūtināja mācību procesu. 2013. gada 14. decembrī ar svinīgu lentes pārgriešanu, īpašu koncertu un iesvētīšanu tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka. Pie tās ir izvietots izcilā komponista Jāzepa Vītola piemineklis. Bija lieliska iespēja izstaigāt skolu, apskatīt klašu telpas, iepazīties ar Mūzikas skolas iespējām, kā arī pavērot skatu pa ēkas logiem un caur stikloto fasādes piebūvi. Varam tikai novēlēt: „Lai skan!”
Veroties tālumā, pamanījām laivu piestātni, kur mūs sagaidīja Gaujas tramvajs – neparasts līdzeklis, kurā varējām nesteidzīgi izbaudīt upes ūdens patīkamo plūdumu un apkārtnes dabas burvību. Brauciena laikā aplūkojām Valmieras vecpilsētas vēsturisko apbūvi un Gaujas krastu pārsteidzošo, neskarto dabu. Tramvaja prasmīgais vadītājs bija gids, kurš iepazīstināja ar interesantiem stāstiem par Gaujas apkārtni un tajā redzamajiem objektiem. Baudot apburošos dabas skatus, neiztikām bez latviešu tautasdziesmu dziedāšanas par Gauju. Dziesmām skanot, mūsu ceļš veda uz koncertzāli „Valmiera”, kura atrodas Valmieras klusajā centrā – Vecpuišu parka ielokā. Paviljona ēkas pirmsākumi meklējami jau 1913. gadā, kad astoņi kungi iegādājās zemi pilsētas centrā. Atklājot jaunuzcelto ēku 1914. gadā, mācītājs to iesvētīja par „Prieka, miera un atpūtas vietu”. No šī gada koncertzāles „Valmiera” telpās norisinās dažādi kultūras pasākumi, kas apmeklētājiem sniedz neviltotu prieku un mūzikas baudījumu. Koncertzāles nosaukums „Valmiera” tapis, pateicoties ēkas rūpīgi plānotajai akustikai, uzstādītajai skaņas un gaismas aparatūrai. Tā ir viena no modernākajām Latvijā. Koncertzālē ir brīnišķīga skaņa, kvalitatīvas mūzikas baudīšanai svarīga katra detaļa, pat tas, cik smagiem jābūt aizkariem, kādiem jābūt sienu un griestu parametriem, reljefam, jāizmanto speciāli akustiskie materiāli. Šeit ir iespēja uzvest izrādes. Balkoniņš koncertzālē neformāli jau nodēvēts par Džuljetas balkonu. Plaša sadarbība ar Valmieras Mākslas vidusskolu un Valmieras Mūzikas skolu, lai atbalstītu talantīgākos jauniešus un dotu viņiem iespēju plašākai sabiedrībai atrādīt savu sniegumu.
Dienas otrajā pusē bija ekskluzīva ekskursija pa Valmieras Drāmas teātra telpām, kur iepazinām teātra aizkulises, grimētavā uzzinājām, kā aktierus spēj nopūderēt līdz nepazīšanai, gūt pārsteidzošu pieredzi, redzot, cik plašas ir teātra nama telpas, kurās tiek glabāti izrāžu rekvizīti, kā arī uzzināt, cik cilvēku tiek iesaistīti vienas izrādes tapšanā. Aizraujošā stāstījumā mūs pavadīja aktieris Arnolds Osis. Vakarā notika pirmizrāde komēdijai „Muiža kaņepēs”, kuru pēc Aleksandra Ostrovska darba „Mežs” motīviem Lielajā zālē iestudējusi Indra Roga. Izrādē „saduras” mīlestība un drāma, paradumi un pārpratumi, kad divi aktieri – Ņesčastļivcevs un Sčastļivcevs – ceļo pa Krieviju un piedzīvo komiskus notikumus, jo provinces aktieru alkas pēc mākslas ir gan naivas, gan skumjas reizē. Iespaidiem bagātus par pavadīto dienu ceļš mūs veda uz mājām.
Kultūras metodiķe Ilva Kaulača