Skolotāju diena

|

Skolotāju diena 2019

Svinot Pasaules skolotāju dienu, Kārļa Kažociņa Madlienas Mūzikas un māksla skolas pedagogu, darbinieku un draugu kolektīvs devās pieredzes apmaiņas un kultūrizglītojošā ekskursijā uz Kurzemi. Braucienam bija sagatavoti divi iespējamie varianti – ja stipri līs, doties uz muzejiem un izstāžu zālēm, ja saule vai tikai smidzina – tad būšana dabā. Lietus lija, kamēr sēdējām autobusā, ko prasmīgi vadīja Mārtiņš Mežajevs, jo nokļuvām visur laikus un redzējām visu, kas ieplānots. Kolīdz piestājām pie kāda objekta, uzspīdēja saulīte vai tikai viegli rasināja. Sākām savu dabas dažādības pieredzēšanu Kaņiera ezera niedrēs – gājām pa laipu, kas nostiprināta uz pontoniem un viegli šūpojās. Apkārt augošajos kadiķos gatavas ogas, tās jānogaršo. Par garšu katram savs viedoklis! Satikām dabas pārvaldes darbinieku, kas iezīmēja bojātos, nomaiņai paredzētos laipas dēļus. Patīkami, ka laipa tiek regulāri apsekota un par to rūpējas. Uzkāpām putnu vērošanas tornī, lai gan neesam lieli putnu pazinēji, bet baltus gārņus un gulbju jaunuļus atpazinām. Tālāk Mērsraga akmeņainais rags. Ārā vējš. Skolotāja Juta Isate visus iedrošināja, ka tas noteikti ir silts vējš. Izkāpām un pārliecinājāmies, ka tiešām patīkams laiks. Vidzemes iedzīvotājam jau jūra nav ikdiena, tālab vēl jo vairāk gribas pastāvēt jūras krastā un izbaudīt tās maģiju. Rojā aplūkojām jaunuzcelto Rojas brīvdabas estrādi, iespaidīgu celtni, kas nostiprina vēlmi vasarā atbraukt un paklausīties kādu koncertu. Nākamais pieturas punkts – Pūrciema Baltā kāpa. Vērienīgi baltu smilšu atsegumi, dabā rodas iespaids, ka tās kādas meteorītu bedres. Kāpai apiet var pa labiekārtotu koka laipu, kura ved gan augšup, gan lejup, izkāpelēšanās tikpat intensīva kā Siguldā. Brauciena laikā katrs dalībnieks ieguva kādu pienākumu, mums bija gan balto zirgu skaitītājs, gan grupas miedziņš, gan dienas citātu ķērājs utt. Par grupas svarīgāko un smieklīgāko mirkļu iemūžinātāju tika ievēlēts skolotājas Evas Knospiņas vīrs Uģis, kas aktīvi pildīja savus pienākumus, mūs centīgi fotografējot. Pirmā grupas kopbilde tapa pie Kolkas jūrai atņemto piemiņas akmens. Kolkas rags lika apzināties savu niecīgumu varenās jūras un spēcīgā vēja priekšā. Kā mazas skudras, zem kapucēm un lietussargiem paslēpušās, satecējām Kolkasraga suvenīru namiņā iedzert siltu kafiju un apēst pa sklandrausim. Daudziem no grupas sklandrauša – tradicionālā kurzemnieku rudzu miltu un vārīto burkānu cepuma – nogaršošana bija jauna pieredze. Secinājums – vienreiz gadā jau arī tādu brīnumu varot uzēst! Pēc Kolkas devāmies uz Ventspili. Mērķis bija iepazīt jauno, mūzikai veltīto celtni, kas sevī ietilpina publisko Mūzikas bibliotēku, Ventspils Mūzikas vidusskolu un koncertzāli „Latvija”. Mūs sagaidīja mūzikas teorijas skolotāja Gunta Bauģe, mūsu skolotājas Vinetas Līces laba paziņa. Gunta nepārprotami ir lieliska gide, izrādot lielo un pārdomāto ēku. Viņas stāstījumu caurvija liela cieņa pret ēkas arhitektu Deividu Kuku un viņa veikumu. Bijām sajūsmināti par redzēto. Arī mums gribētos strādāt šādos apstākļos! Viesojāmies Mūzikas bibliotēkā. Tās vadītāja Inga Aulmane izrādīja gan kluso istabu, gan audiokrēslus, kam iespējams pievienoties ar savu telefonu (izmantojot bluetooth) un atskaņot savu dziesmu izlasi, pastāstīja par projektu „Iedod uzspēlēt!”, kas praktiski nozīmē bibliotēkai ziedoto mūzikas instrumentu nomas iespējas. Ingas aizrautība, stāstot un demonstrējot jauno telpu un risinājumu iespējas, pielīp arī mums, gribas darboties un ieviest ko jaunu arī savas skolas ikdienā. Kā atzina Inga, Mūzikas bibliotēka nevar būt klusa. Un lai gan bērni un viņu aktivitātes prasa papildu uzmanību un jaunradi, viņa un kolēģes vairs nevarot iedomāties savu ikdienu aizritam klusā ēkā, trim dāmām gaidot vienu apmeklētāju. Esam iepazīstināti ar 2 ēkas daļām – bibliotēku un mūzikas vidusskolu. Vakarā paredzēta koncertzāle. Vakars. Devāmies klausīties irāņu izcelsmes zviedru pianistes Šidas Šahabi klavierkoncertu. Savus skaņdarbus viņa atskaņoja uz Dāvida Kļaviņa projektētajām pasaulē lielākajām vertikālajām klavierēm „470i”. Jauna pieredze mums visiem! Meditatīvs, stundu garš solokoncerts. Pianiste veda sev līdzi uz nesteidzīgu, mierpilnu pasauli. Sekojām. Pēc koncerta Šida nonāca pie klausītājiem. Smaidīga, atvērta, vienkārša savā dabiskumā. Pēc koncerta izlīkumojām pa naksnīgās Ventspils ieliņām, apskatījām vides objektus, rātslaukumā izkalām ventspilnieku naudu – ventu, noklausījāmies tirgus torņa pulksteņa zvanus ieskandinām jaunu stundu, izsmaržojām visas rozes ostas apstādījumos. Gara, bet skaista diena. Svētdienā pabijām Užavas bākā, jūras valdzinājums nemainīgs. Sapratām, ka Kurzemes mežos salnas nav bijušas, visi meži pilni sēņu un sēņotāju. Paviesojāmies Užavas alus darītavā, noklausījāmies harizmātiskās uzņēmuma vadītājas Irēnas Pumpures stāstījumā par uzņēmuma un paša alus tapšanu. Padziedājām, kamēr ārā lija. Atvadījāmies no jūras Jūrkalnes stāvkrastā. Tad atpakaļceļš uz mājām, piestājot Kuldīgā. Redzējām un izbaudījām daudz, kā atzina direktore Vita Ervalde, pat ja kādā vietā jau pabūts, daba nekad neatkārtojas. Svinējām Skolotāju dienu, kā skolotājiem pienākas – mācoties, izzinot un iepazīstot, lai, darbā atgriezušies, jaunās idejas un iespaidus nodotu tālāk audzēkņiem. Santa Siliņa,kultūras metodiķe Foto – Andis Bičevskis

|

Skolotāju diena 2018

Septembra pēdējā nedēļas nogalē, svinot Starptautisko Skolotāju dienu, K. Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas pedagogu un darbinieku kolektīvs devās uz Igauniju pēc radošas iedvesmas un jauniem kultūras iespaidiem. Galamērķis – Tartu. Laiks kā no pastkartēm – lai kur tiktu vērsts skatiens, acis attapās spožā lapu zeltā. Pirmā apstāšanās – Verevi ezera krastā Igaunijas pilsētiņā Elvā. Sakopta pludmale, laiks peldēm par vēsu, taču vasarā šeit noteikti ir jauki. Sēžot uz soliņiem un koka platformas, kas iestiepjas ūdenī, baudījām līdzņemto maltīti. Krastmalā izvietotas atrakcijas, kuras, nosprieda pedagogi, jāizmēģina! Mākslas skolotāja Vineta uzrāpās pa virvju pinumu kā zirnekļcilvēks – bez šaubīšanās un veikli! Savukārt skolotāja Inta pirmā precīzi novietoja bumbiņas balansa spēlē. Ceļš veda tālāk. Sākām ar grandiozo Igaunijas Nacionālo muzeju. Neticami milzīgi izmēri celtnei, kurā atvēlētas lielas telpas ekspozīcijām (tām vien vairāk nekā 6000 kvadrātmetru), muzeja krājumiem, konferenču zālei, kino, suvenīru veikalam, restorānam un kafejnīcai. Ekspozīcijā galvenā nozīme igauņu kultūrai, papildinot to ar citu somugru tautu kultūru. Mūs sagaidīja latviešu meitene Daiga, smaidīga un pozitīva gide, kas izvadāja pa izstādi „Urālu atbalss”. Kompetenta gida pavadībā izstādes konceptu vieglāk saprast. Paēdām pusdienas, iekārtojāmies viesnīcā un devāmies uz Vanemuines teātri lūkot, kā čehu režisors Pjotrs Zuska iestudējis komponista S. Prokofjeva baletu „Romeo un Džuljeta”. Visi kā viens bijām sajūsmā, fantastiska vizuālā un emocionālā pieredze! Klasiskais Šekspīra stāsts tik saprotamā mūsdienu skatuves valodā. Skolotāji atzina, ka ekskursija jau tagad izdevusies – baleta pieredze atsverot visu garo braucienu no Madlienas. Pēc baleta sekojām direktorei Vitai, kas mūs izvadāja pa naksnīgo Domu kalnu. Nākamā diena ieradās ar mākoņiem un smidzekli, saģērbāmies silti un devāmies jaunas pieredzes meklējumos. Pabijām lieliski izveidotajā Botāniskajā dārzā un guvām iespaidus igauņu hiperreālisma vēsturei veltītajā izstādē, kas iekārtota Tartu „Pizas tornī” – šķībā ēkā, kur izvietots Tartu Mākslas muzejs. Iespaidi arī no Tartu Leļļu muzeja, AHHAA zinātnes centra, vides skulptūrām un ielu mākslas! Jāpiebilst, ka nemīlīgie laikapstākļi mūs nesabiedēja. Secinājām – Tartu ir iedvesmojoša kultūras pilsēta, kurā noteikti ir vērts atgriezties! Santa Siliņa, kultūras metodiķe Mūsu grupa pie Igaunijas Nacionālā muzeja. Dodamies iekšā!

|

Nāk rudens apgleznot Latviju…

Tad, kad pienāk Oktobris Skolotāju diena klāt! Kokus krāso ruden(i)s, Vēji pūš un lapas čaukst! Būt par skolotāju ir kas īpašs un mazliet neparasts, un man šķiet, ka skolotāju profesija nav gan darbs, bet gan dzīvesveids! Lai skolotājs būtu vienmēr zinošs, ne tikai par to, ko tam mācīja studiju laikā, ir nepieciešams arī apmeklēt dažādus kursus. Tāpat arī skolēniem vienmēr patīk iet uz stundu, kurās skolotājs var dot ko vajadzīgu un noderīgu. „Nākamiem pedagogiem jācenšas būt pirmā kārtā patiesi izglītotiem cilvēkiem, izglītību saprotot vistīrākās, īstākās cilvēcības nozīmē un garā.” (Aleksandrs Dauge) Manuprāt-labs skolotājs var būt arī neizglītots, bet ja viņš spēs kādu aizraut, iedvesmot un rosināt uz pašizglītību un mācīšanos, izzināšanu, tad viņš savu darbu būs paveicis. Jo skolotājs var būt ne tikai formālā, bet arī garīgā ziņā bagāts. Skolotāji ir pelnījuši, lai viņiem būtu pašiem sava diena, kad viņi var justies novērtēti, vajadzīgi un svarīgi, sagatavojot skolēnus visai turpmākajai dzīvei. Un tā arī mūsu Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolā notika Skolotāju dienas pasākums. Skolotāji varēja doties uz radošo darbnīcu, kur no kļavu lapām katrs darināja sev galvas rotu. No sākuma darbs likās grūts un piņķerīgs, bet jau vēlāk varējām demonstrēt savas prasmes. Kolektīva nostiprināšanai un savstarpējo attiecību attīstīšanai piedalījāmies dažādās aktivitātēs. Veidojām katrs savu „pārdomu logu”, zīmējām redzes gleznu, kas tika saistīta ar Ulda Stabulnieka dziesmu „Tik un tā.”Pie tējas tases un kūkas-katrs skolotājs atcerējās un dalījās savos stāstos par saviem pirmajiem skolotājiem, jo tie paliek vienmēr atmiņā. Varējām dzirdēt arī katra skolotāja patieso un interesanto ceļu līdz savai profesijai. 14.oktobrī devāmies pieredzes apmaiņas un kultūrizglītojošā braucienā uz Rēzekni. Pa ceļam apstājāmies Teiču dabas rezervātā pie atklātā 27 metrus augstā Kristakrūga skatu torņa. Drosmīgākie tika līdz augšai un baudīja iespaidīgo ainavas krāšņumu. Skaisti! Drīz, pavisam nemanot, mūs sagaidīja Rēzeknes pilsdrupas. Labi nocietinātajā, ap 15 m augstajā Rēzeknes pilskalnā jau 9.-12.gs.atradās seno latgaļu pils. Uzkāpjot tajā, varējām aplūkot skaistāko skatu uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu. Tālāk mūsu ceļš veda uz Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru „Zeimuļs”, kurš apmeklētājiem vēra vaļā savas durvis 2012.gada 1.septembrī. Centrā strādā jaunatnes lietu nodaļa un interešu izglītības nodaļa, tūrisma attīstības centrs, Latgales amatnieku veikals-salons un darba prasmju izstāžu zāle. „Zeimuļa” aktivitātes ir paredzētas bērniem un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, bet ir nodarbības, kurās piedalās bērni un viņu vecāki. Apmeklētāji var piedalīties dziedāšanas, dejošanas, instrumentu spēles, keramikas, zīmēšanas, šūšanas, dambretes, šaha un citos pulciņos. Rēzeknes bērniem un jauniešiem ir kur pavadīt brīvo laiku un attīstīt savas dotības. Esot Rēzeknē jāpaskatās, kā tad kolēģi dzīvo un strādā, tāpēc devāmies uz Jāņa Ivanova mūzikas vidusskolu. Izglītības iestāde dibināta 1932.gada 8.oktobrī kā Rēzeknes Tautas konservatorija. 1944.gadā tiek pārdēvēta par Rēzeknes mūzikas vidusskolu un par tās struktūrvienību kļūst bērnu mūzikas skola. 1984. gadā mūzikas vidusskolai piešķīra komponista Jāņa Ivanova vārdu. Bijām ļoti pateicīgi kolēģiem par sirsnīgo uzņemšanu un skolas izrādīšanu. Varena un iespaidīga ir Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle. Mums ļoti palaimējās, ka tā tieši tobrīd bija atvērta un varējām baudīt tās varenību arī no iekšpuses. Ēkas fasādes daļa veidota pseidoromantikas stilā. Apmeklējot katedrāli, bija vērts pievērst uzmanību grieztajiem koka altāriem, kas rotāti ar Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, Svētās Terēzes un citām skulptūrām. Katedrāle ir slavena ar pirmo Livonijas bīskapu-Svētā Meinarda un Svētā Alberta, attēlojumiem tās vitrāžās. Kopš 1995.gada te ir Rēzeknes-Aglonas diacēzes centrs ar bīskapa sēdekli. Apbrīnas vērta un pārsteigumiem pilna ir Rēzeknes katoļu vidusskola, kura nodibināta 2002.gadā.Skola sekmē garīgi bagātas, inteliģentas un harmoniski attīstītas personības veidošanos, kuras pasaules uzskats balstīts uz kristīgām vērtībām. Akcentē dzīvesprasmju veidošanu audzēkņiem. Skolā aktīvi darbojas skolēnu pašpārvalde. Tiek realizētas interešu izglītības programmas: pūtēju orķestris, tautu deju pulciņi, teātra, sporta pulciņi, ansamblis, koris. Ekskursijas izskaņā kā „saldais ēdiens” visiem-Latgales vēstniecības „GORS” apmeklējums! Ekskluzīva iespēja bija redzēt un dzirdēt Evas Binderes, Kristīnes Blaumanes un Reiņa Zariņa-trio -„Rudens kamerkoncerts”. Pēc tam mūzikas piepildīti un pacilāti devāmies atpakaļ uz mājām. Kultūras metodiķe -Ilva Kaulača