Latviešu gleznotāja Kārļa Hūna 185. jubilejas atceres pasākums 2016. gada 12. novembrī Madlienā.

15.30 – svecīšu nolikšana K. Hūna atdusas vietā Madlienas kapsētā;

16.00 – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītais svētbrīdis un LR Zemessardzes kora „Stars” koncerts Madlienas baznīcā;

17.00 – K. Hūna gleznu reprodukciju ekspozīcijas atklāšana un mākslas zinātnieces E. Šmites stāstījums par mākslinieku Madlienas kultūras namā.

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns dzimis 1831. gada 13. novembrī Madlienas skolotāja, ērģelnieka un ķestera Kārļa Frīdriha Hūna ģimenē. No 1852. līdz 1862. gadam K. Hūns studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Par diplomdarbu – gleznu „Sofija Vitauta meita Vasilija Tumšā kāzās” 1861. gadā mākslinieks saņēma Lielo Zelta medaļu un sešu gadu stipendiju studijām ārzemēs. Par 1867. gadā radīto gleznu „Itāliete” viņam piešķirts profesora grāds. Par 1868. gadā Parīzes Salonā izstādīto gleznu „Bērtuļa nakts priekšvakarā” K. Hūnam piešķirts akadēmiķa grāds.

1875. gadā Krapes baznīcai gleznota altārglezna „Kristus Ģetzemanes dārzā”.

K. Hūns ir piedalījies Sanktpēterburgas Ķeizariskās akadēmijas Satversmes izstrādāšanā, strādājis tur kā mācību spēks un bijis arī Mākslas ceļojošo izstāžu sabiedrības biedrs. Par K. Hūna ieguldījumu šajā jomā 1876. gada 2. augustā Krievijas Senāts paaugstināja viņu par 7. pakāpes Galma padomnieku (pielīdzināms pulkvežleitnanta pakāpei mūsdienās).

Dižais mākslinieks ir atstājis pasaules līmeņa šedevrus. Viņa gleznas atrodas Luvrā, Tretjakova galerijā Maskavā, Ņujorkas Metropolitēnā, Taškentas, Kauņas, Rīgas Mākslas muzejos, arī citviet Krievijā un pasaulē. Tās grezno privātās kolekcijas.

K. Hūns tēlojis ne tikai latviskās ainavas un cilvēkus, bet arī krievus un tatārus, francūžus un itāliešus, bet ar savu latvisko mēra un krāsu sajūtu. Tā izauga no viņa jūtām, intelekta, tikuma, zināšanām, pieredzes, no vides, no debesīm.

Mākslinieks mira no tuberkulozes 1877. gada janvārī Šveicē, Davosā, bet pēc viņa lūguma apglabāts Madlienā. Tēlnieces O. Nigules un arhitekta T. Niguļa kapa piemineklis māksliniekam atklāts 1974. gada septembrī.

Ogres novada attīstības fonds „O divi” ir uzsācis nopietnu un valstiski svarīgu projektu – dižā latviešu gleznotāja Kārļa Jēkaba Vilhelma Hūna muzeja izveidi viņa dzimtajā ciematā Madlienā. Kā pirmais stūrakmens šajā projektā ir K. Hūna gleznu reprodukciju pastāvīgās ekspozīcijas izveide šogad – viņa 185. gadadienā. Ogres novada attīstības fonds izsaka visdziļāko pateicību Latvijas Nacionālajam muzejam un personīgi muzeja direktorei Mārai Lācei un muzeja direktores vietniecei krājumu darbā Ivetai Derkusovai par atbalstu un muzeja krājumos glabājošos K. Hūna gleznu digitālā materiāla dāvināšanu šim mērķim un gleznu reproducēšanas atļaujas izsniegšanu. Īpaša pateicība mākslas zinātniecei Edvardai Šmitei par zinātniskajām konsultācijām un palīdzību.

Pateicoties Ogres novada pašvaldībai un tās rīkotajam projektu konkursam „R.A.D.I. 2016”, Ogres novada attīstības fonds „O divi” ieguva finansiālu atbalstu šī projekta uzsākšanai. Liels paldies Madlienas pagasta pārvaldei, bez kuras atbalsta projektu nebūtu iespējams uzsākt.

Viesturs Lazdiņš, Ogres novada attīstības fonda „O divi” izpilddirektors