kalendārs
Pasākumos var notikt fotogrāfēšana vai filmēšana, fotogrāfijas var tikt izmantotas izglītības iestādes publicitātes pasākumiem.

visi pasākumi
audzēkņu uzņemšana
mūzikas nodaļa
mākslas nodaļa
konkursi
novadnieki

Latviešu gleznotāja Kārļa Hūna 185. jubilejas atceres pasākums 2016. gada 12. novembrī Madlienā.

15.30 – svecīšu nolikšana K. Hūna atdusas vietā Madlienas kapsētā;

16.00 – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītais svētbrīdis un LR Zemessardzes kora „Stars” koncerts Madlienas baznīcā;

17.00 – K. Hūna gleznu reprodukciju ekspozīcijas atklāšana un mākslas zinātnieces E. Šmites stāstījums par mākslinieku Madlienas kultūras namā.

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns dzimis 1831. gada 13. novembrī Madlienas skolotāja, ērģelnieka un ķestera Kārļa Frīdriha Hūna ģimenē. No 1852. līdz 1862. gadam K. Hūns studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Par diplomdarbu – gleznu „Sofija Vitauta meita Vasilija Tumšā kāzās” 1861. gadā mākslinieks saņēma Lielo Zelta medaļu un sešu gadu stipendiju studijām ārzemēs. Par 1867. gadā radīto gleznu „Itāliete” viņam piešķirts profesora grāds. Par 1868. gadā Parīzes Salonā izstādīto gleznu „Bērtuļa nakts priekšvakarā” K. Hūnam piešķirts akadēmiķa grāds.

1875. gadā Krapes baznīcai gleznota altārglezna „Kristus Ģetzemanes dārzā”.

K. Hūns ir piedalījies Sanktpēterburgas Ķeizariskās akadēmijas Satversmes izstrādāšanā, strādājis tur kā mācību spēks un bijis arī Mākslas ceļojošo izstāžu sabiedrības biedrs. Par K. Hūna ieguldījumu šajā jomā 1876. gada 2. augustā Krievijas Senāts paaugstināja viņu par 7. pakāpes Galma padomnieku (pielīdzināms pulkvežleitnanta pakāpei mūsdienās).

Dižais mākslinieks ir atstājis pasaules līmeņa šedevrus. Viņa gleznas atrodas Luvrā, Tretjakova galerijā Maskavā, Ņujorkas Metropolitēnā, Taškentas, Kauņas, Rīgas Mākslas muzejos, arī citviet Krievijā un pasaulē. Tās grezno privātās kolekcijas.

K. Hūns tēlojis ne tikai latviskās ainavas un cilvēkus, bet arī krievus un tatārus, francūžus un itāliešus, bet ar savu latvisko mēra un krāsu sajūtu. Tā izauga no viņa jūtām, intelekta, tikuma, zināšanām, pieredzes, no vides, no debesīm.

Mākslinieks mira no tuberkulozes 1877. gada janvārī Šveicē, Davosā, bet pēc viņa lūguma apglabāts Madlienā. Tēlnieces O. Nigules un arhitekta T. Niguļa kapa piemineklis māksliniekam atklāts 1974. gada septembrī.

Ogres novada attīstības fonds „O divi” ir uzsācis nopietnu un valstiski svarīgu projektu – dižā latviešu gleznotāja Kārļa Jēkaba Vilhelma Hūna muzeja izveidi viņa dzimtajā ciematā Madlienā. Kā pirmais stūrakmens šajā projektā ir K. Hūna gleznu reprodukciju pastāvīgās ekspozīcijas izveide šogad – viņa 185. gadadienā. Ogres novada attīstības fonds izsaka visdziļāko pateicību Latvijas Nacionālajam muzejam un personīgi muzeja direktorei Mārai Lācei un muzeja direktores vietniecei krājumu darbā Ivetai Derkusovai par atbalstu un muzeja krājumos glabājošos K. Hūna gleznu digitālā materiāla dāvināšanu šim mērķim un gleznu reproducēšanas atļaujas izsniegšanu. Īpaša pateicība mākslas zinātniecei Edvardai Šmitei par zinātniskajām konsultācijām un palīdzību.

Pateicoties Ogres novada pašvaldībai un tās rīkotajam projektu konkursam „R.A.D.I. 2016”, Ogres novada attīstības fonds „O divi” ieguva finansiālu atbalstu šī projekta uzsākšanai. Liels paldies Madlienas pagasta pārvaldei, bez kuras atbalsta projektu nebūtu iespējams uzsākt.

Viesturs Lazdiņš, Ogres novada attīstības fonda „O divi” izpilddirektors


1. oktobrī Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas skolotāju kolektīvs devās kultūrizglītojošā un pieredzes apmaiņas braucienā uz Valmieru, kura ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Ekskursijas laikā apskatījām laukakmens skulptūras, kas, greznas ainavas ieskautas, atrodas Rīgas–Valmieras šosejas malā. Šeit, kaklu lepni izstiepušas, bradā dzērves, spārnus lidojumam izpletuši, uz kokiem sēž putni, čaklās saimnieces skudras klusi apdomā labākās pūžņu veidošanas vietas, tām līdzās arī zirnekļi vij savu neredzamo tīklu, medījumu gaidīdami, bet visu notiekošo, asti gredzenā savijušas, vēro mežacūkas. Vēl daudzi, daudzi citi akmens zvēri un putni uz laiku raduši mājas „Ezeriņos”. Varējām doties nesteidzīgā pastaigā pa akmens skulptūru dārzu un vērot tā iemītniekus. Svaigu gaisu un brīnumus izbaudījuši, devāmies tālāk. Tikpat apbrīnas vērts bija viens no Latvijas skaistākajiem iežiem – Sietiņiezis, kuru dēvē arī par vienu no augstākajiem. Krāšņs un iespaidīgs dabas piemineklis – koši balts un bagātīgi izrobots, līdz 15 m augsts un 400 m plats smilšakmens atsegums. Ieža virsma klāta ar mazām bišu aliņām, tā līdzinoties sietam. No tā cēlies Sietiņieža nosaukums.

Esot Valmierā, mūs sagaidīja Gaujas krastos rotātā Valmieras vecpilsēta – 18. un 19. gadsimta celtie nami, kuri glabā vēsturisko mantojumu, kaut arī ir bijuši divi kari, liels ugunsgrēks un dažādas laiku un likumu maiņas.

Valmieras galvenās „ielas” – Gaujas – krastā lepni savu stikloto fasādi slej Gaismas pils – tieši tā var dēvēt Valmieras Mūzikas skolas ēku, kura nemainīgi palikusi uzticīga savam pienākumam: kopt augsni audzēkņu muzikālajai izglītošanai un radīt labvēlīgus apstākļus muzikālo talantu attīstīšanai līdz mākslinieciski un profesionāli augstākajai pakāpei. Iestādi 1920. gada oktobrī dibināja komponists Jāzeps Vītols, tā ir Latvijas vecākā mūzikas skola. Līdz šim iestāde atradās četrās atsevišķās ēkās pilsētā, tas apgrūtināja mācību procesu. 2013. gada 14. decembrī ar svinīgu lentes pārgriešanu, īpašu koncertu un iesvētīšanu tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka. Pie tās ir izvietots izcilā komponista Jāzepa Vītola piemineklis. Bija lieliska iespēja izstaigāt skolu, apskatīt klašu telpas, iepazīties ar Mūzikas skolas iespējām, kā arī pavērot skatu pa ēkas logiem un caur stikloto fasādes piebūvi. Varam tikai novēlēt: „Lai skan!”

Veroties tālumā, pamanījām laivu piestātni, kur mūs sagaidīja Gaujas tramvajs – neparasts līdzeklis, kurā varējām nesteidzīgi izbaudīt upes ūdens patīkamo plūdumu un apkārtnes dabas burvību. Brauciena laikā aplūkojām Valmieras vecpilsētas vēsturisko apbūvi un Gaujas krastu pārsteidzošo, neskarto dabu. Tramvaja prasmīgais vadītājs bija gids, kurš iepazīstināja ar interesantiem stāstiem par Gaujas apkārtni un tajā redzamajiem objektiem. Baudot apburošos dabas skatus, neiztikām bez latviešu tautasdziesmu dziedāšanas par Gauju. Dziesmām skanot, mūsu ceļš veda uz koncertzāli „Valmiera”, kura atrodas Valmieras klusajā centrā – Vecpuišu parka ielokā. Paviljona ēkas pirmsākumi meklējami jau 1913. gadā, kad astoņi kungi iegādājās zemi pilsētas centrā. Atklājot jaunuzcelto ēku 1914. gadā, mācītājs to iesvētīja par „Prieka, miera un atpūtas vietu”. No šī gada koncertzāles „Valmiera” telpās norisinās dažādi kultūras pasākumi, kas apmeklētājiem sniedz neviltotu prieku un mūzikas baudījumu. Koncertzāles nosaukums „Valmiera” tapis, pateicoties ēkas rūpīgi plānotajai akustikai, uzstādītajai skaņas un gaismas aparatūrai. Tā ir viena no modernākajām Latvijā. Koncertzālē ir brīnišķīga skaņa, kvalitatīvas mūzikas baudīšanai svarīga katra detaļa, pat tas, cik smagiem jābūt aizkariem, kādiem jābūt sienu un griestu parametriem, reljefam, jāizmanto speciāli akustiskie materiāli. Šeit ir iespēja uzvest izrādes. Balkoniņš koncertzālē neformāli jau nodēvēts par Džuljetas balkonu. Plaša sadarbība ar Valmieras Mākslas vidusskolu un Valmieras Mūzikas skolu, lai atbalstītu talantīgākos jauniešus un dotu viņiem iespēju plašākai sabiedrībai atrādīt savu sniegumu.

Dienas otrajā pusē bija ekskluzīva ekskursija pa Valmieras Drāmas teātra telpām, kur iepazinām teātra aizkulises, grimētavā uzzinājām, kā aktierus spēj nopūderēt līdz nepazīšanai, gūt pārsteidzošu pieredzi, redzot, cik plašas ir teātra nama telpas, kurās tiek glabāti izrāžu rekvizīti, kā arī uzzināt, cik cilvēku tiek iesaistīti vienas izrādes tapšanā. Aizraujošā stāstījumā mūs pavadīja aktieris Arnolds Osis. Vakarā notika pirmizrāde komēdijai „Muiža kaņepēs”, kuru pēc Aleksandra Ostrovska darba „Mežs” motīviem Lielajā zālē iestudējusi Indra Roga. Izrādē „saduras” mīlestība un drāma, paradumi un pārpratumi, kad divi aktieri – Ņesčastļivcevs un Sčastļivcevs – ceļo pa Krieviju un piedzīvo komiskus notikumus, jo provinces aktieru alkas pēc mākslas ir gan naivas, gan skumjas reizē. Iespaidiem bagātus par pavadīto dienu ceļš mūs veda uz mājām.

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača


Ar krāsainiem ziediem rokās Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas zinību durvis vēra vaļā spurdzoši skolēni, kas steidza satikt klasesbiedrus, lai dalītos vasaras piedzīvojumos… Ar jaunu darba sparu un idejām skolēnus sveicināja viņu pedagogi.

Kā katru gadu, arī šo pirmo skolas dienu katrs sagaidīja ar citādām izjūtām – dažam tas bija pirmais, uzsākot skolas gaitas, dažam – pēdējais, citam ar smagu nopūtu – “atkal uz skolu!”, citam priecīgs – “beidzot atkal uz skolu!”. Lai kā vēl negribētos šķirties no vasaras , tomēr gribas ticēt, ka abpusējs būs atkalredzēšanās prieks skolotājiem, skolas darbiniekiem un skolēniem.

Šogad mācības 1.septembrī uzsāka 87 audzēkņi profesionālās ievirzes izglītības programmās – 46 mūzikas nodaļā un 41 mākslas nodaļā. 9 audzēkņi uzsāka mācības mākslas programmā „ Vizuāli plastiskā māksla”, un 6 audzēkņi – mūzikas nodaļā. Skolā interešu izglītībās ir pieteikušies 12 interesenti. Audzēkņu uzņemšana turpināsies līdz 6. septembrim – gaidām jaunos māksliniekus! Skolā strādās 16 pedagogi. Šogad darbu uzsāka divas jaunas skolotājas – mūsu skolas absolvente Māra Atslēdziņa, kura mācīs datorgrafiku mākslas nodaļas audzēkņiem, un IlzeSprance vadīs abus korus.

1.septembra svinīgajā pasākumā skolā viesojās Latvijā vienīgā sitamo instrumentu grupa „PerpetuumRitmico”. Tas ir perkusiju ansamblis, kuru raksturo entuziasms, profesionalitāte un domu lidojums. Tas ir kas jauns un vēl nedzirdēts mums visiem… Ar lielu aizrautību izbaudījām ugunīgi ritmisko virtuozitāti visdažādākāstila un laikmeta mūzikas atskaņojumā.

Muzikāli ritmiskos ritmos tika ieskandināts jaunais mācību gads! Lai 1.septembra prieka dzirksts skolēnos nepazūd arī turpmākajos gados! Skolotājiem vēlu pacietību un izturību šajā skaistajā profesijā. Vecākiem – sapratni un iejūtību bērnu audzināšanā. Lai visiem veiksmīgs un sekmīgs jaunais mācību gads!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača