kalendārs
Pasākumos var notikt fotogrāfēšana vai filmēšana, fotogrāfijas var tikt izmantotas izglītības iestādes publicitātes pasākumiem.


visi pasākumi
audzēkņu uzņemšana
mūzikas nodaļa
mākslas nodaļa
konkursi
novadnieki

Latviešu gleznotāja Kārļa Hūna 185. jubilejas atceres pasākums 2016. gada 12. novembrī Madlienā.

15.30 – svecīšu nolikšana K. Hūna atdusas vietā Madlienas kapsētā;

16.00 – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītais svētbrīdis un LR Zemessardzes kora „Stars” koncerts Madlienas baznīcā;

17.00 – K. Hūna gleznu reprodukciju ekspozīcijas atklāšana un mākslas zinātnieces E. Šmites stāstījums par mākslinieku Madlienas kultūras namā.

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns dzimis 1831. gada 13. novembrī Madlienas skolotāja, ērģelnieka un ķestera Kārļa Frīdriha Hūna ģimenē. No 1852. līdz 1862. gadam K. Hūns studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Par diplomdarbu – gleznu „Sofija Vitauta meita Vasilija Tumšā kāzās” 1861. gadā mākslinieks saņēma Lielo Zelta medaļu un sešu gadu stipendiju studijām ārzemēs. Par 1867. gadā radīto gleznu „Itāliete” viņam piešķirts profesora grāds. Par 1868. gadā Parīzes Salonā izstādīto gleznu „Bērtuļa nakts priekšvakarā” K. Hūnam piešķirts akadēmiķa grāds.

1875. gadā Krapes baznīcai gleznota altārglezna „Kristus Ģetzemanes dārzā”.

K. Hūns ir piedalījies Sanktpēterburgas Ķeizariskās akadēmijas Satversmes izstrādāšanā, strādājis tur kā mācību spēks un bijis arī Mākslas ceļojošo izstāžu sabiedrības biedrs. Par K. Hūna ieguldījumu šajā jomā 1876. gada 2. augustā Krievijas Senāts paaugstināja viņu par 7. pakāpes Galma padomnieku (pielīdzināms pulkvežleitnanta pakāpei mūsdienās).

Dižais mākslinieks ir atstājis pasaules līmeņa šedevrus. Viņa gleznas atrodas Luvrā, Tretjakova galerijā Maskavā, Ņujorkas Metropolitēnā, Taškentas, Kauņas, Rīgas Mākslas muzejos, arī citviet Krievijā un pasaulē. Tās grezno privātās kolekcijas.

K. Hūns tēlojis ne tikai latviskās ainavas un cilvēkus, bet arī krievus un tatārus, francūžus un itāliešus, bet ar savu latvisko mēra un krāsu sajūtu. Tā izauga no viņa jūtām, intelekta, tikuma, zināšanām, pieredzes, no vides, no debesīm.

Mākslinieks mira no tuberkulozes 1877. gada janvārī Šveicē, Davosā, bet pēc viņa lūguma apglabāts Madlienā. Tēlnieces O. Nigules un arhitekta T. Niguļa kapa piemineklis māksliniekam atklāts 1974. gada septembrī.

Ogres novada attīstības fonds „O divi” ir uzsācis nopietnu un valstiski svarīgu projektu – dižā latviešu gleznotāja Kārļa Jēkaba Vilhelma Hūna muzeja izveidi viņa dzimtajā ciematā Madlienā. Kā pirmais stūrakmens šajā projektā ir K. Hūna gleznu reprodukciju pastāvīgās ekspozīcijas izveide šogad – viņa 185. gadadienā. Ogres novada attīstības fonds izsaka visdziļāko pateicību Latvijas Nacionālajam muzejam un personīgi muzeja direktorei Mārai Lācei un muzeja direktores vietniecei krājumu darbā Ivetai Derkusovai par atbalstu un muzeja krājumos glabājošos K. Hūna gleznu digitālā materiāla dāvināšanu šim mērķim un gleznu reproducēšanas atļaujas izsniegšanu. Īpaša pateicība mākslas zinātniecei Edvardai Šmitei par zinātniskajām konsultācijām un palīdzību.

Pateicoties Ogres novada pašvaldībai un tās rīkotajam projektu konkursam „R.A.D.I. 2016”, Ogres novada attīstības fonds „O divi” ieguva finansiālu atbalstu šī projekta uzsākšanai. Liels paldies Madlienas pagasta pārvaldei, bez kuras atbalsta projektu nebūtu iespējams uzsākt.

Viesturs Lazdiņš, Ogres novada attīstības fonda „O divi” izpilddirektors


Ar krāsainiem ziediem rokās Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas zinību durvis vēra vaļā spurdzoši skolēni, kas steidza satikt klasesbiedrus, lai dalītos vasaras piedzīvojumos… Ar jaunu darba sparu un idejām skolēnus sveicināja viņu pedagogi.

Kā katru gadu, arī šo pirmo skolas dienu katrs sagaidīja ar citādām izjūtām – dažam tas bija pirmais, uzsākot skolas gaitas, dažam – pēdējais, citam ar smagu nopūtu – “atkal uz skolu!”, citam priecīgs – “beidzot atkal uz skolu!”. Lai kā vēl negribētos šķirties no vasaras , tomēr gribas ticēt, ka abpusējs būs atkalredzēšanās prieks skolotājiem, skolas darbiniekiem un skolēniem.

Šogad mācības 1.septembrī uzsāka 87 audzēkņi profesionālās ievirzes izglītības programmās – 46 mūzikas nodaļā un 41 mākslas nodaļā. 9 audzēkņi uzsāka mācības mākslas programmā „ Vizuāli plastiskā māksla”, un 6 audzēkņi – mūzikas nodaļā. Skolā interešu izglītībās ir pieteikušies 12 interesenti. Audzēkņu uzņemšana turpināsies līdz 6. septembrim – gaidām jaunos māksliniekus! Skolā strādās 16 pedagogi. Šogad darbu uzsāka divas jaunas skolotājas – mūsu skolas absolvente Māra Atslēdziņa, kura mācīs datorgrafiku mākslas nodaļas audzēkņiem, un IlzeSprance vadīs abus korus.

1.septembra svinīgajā pasākumā skolā viesojās Latvijā vienīgā sitamo instrumentu grupa „PerpetuumRitmico”. Tas ir perkusiju ansamblis, kuru raksturo entuziasms, profesionalitāte un domu lidojums. Tas ir kas jauns un vēl nedzirdēts mums visiem… Ar lielu aizrautību izbaudījām ugunīgi ritmisko virtuozitāti visdažādākāstila un laikmeta mūzikas atskaņojumā.

Muzikāli ritmiskos ritmos tika ieskandināts jaunais mācību gads! Lai 1.septembra prieka dzirksts skolēnos nepazūd arī turpmākajos gados! Skolotājiem vēlu pacietību un izturību šajā skaistajā profesijā. Vecākiem – sapratni un iejūtību bērnu audzināšanā. Lai visiem veiksmīgs un sekmīgs jaunais mācību gads!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača


Lai gan tikko iesācies ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks, karstajā 1.jūnija trešdienā jau rīta agrumā devāmies ceļā uz Madonu, kas ar vairākiem kultūras pasākumiem pirmajā jūnija nedēļā atzīmēja 90.jubileju. Ieradāmies, lai ar savu dalību kuplinātu vienu no Madonas jubilejas pasākumiem un piedalītos Dziesmu dienā, kas veltīta pirms 150 gadiem notikušajiem pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem Lazdonā.

No vēstures apraksta uzzinājām, ka 1886.gada 18.jūliju Lazdonas baznīcas mācītājs Rūdolfs Guleke pasludināja par svētdienu, lai sarīkotu bērnu svētkus. Gatavojās visas draudzē ietilpstošās skolas, cītīgi mācoties vienbalsīgas un trīsbalsīgas dziesmas vācu un latviešu valodā. Šajos svētkos piedalījās 200 skolēnu. Viņi vēl nezināja, ka šī kustība ir skolēnu Dziesmu svētku aizsākums.

Visa diena bija brīnišķīgi saplānota un noorganizēta. Tā bija kā svētki ne tikai madoniešiem, bet visiem dalībniekiem.

Pasākums tika atklāts Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Ievadvārdus teica Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes virsmācītājs Hanss Jensons. Viņš uzsvēra gan šīs dienas, gan dziedāšanas un mūzikas nozīmīgumu katra cilvēka dzīvē. Kopkora izpildījumā izskanēja Latvijas valsts himna un R.Tigula dziesma „Lec, saulīte”. Vairāk nekā 800 dalībnieku vidū bija arī Ogres novada kori- Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas 4.-8.kl. koris „Zīle” (diriģente Līga Dziedātāja, kormeistare Eva Stirāne) un Suntažu vidusskolas 5.-9.kl. koris (diriģente Inita Andževa).

Kamēr koru diriģenti piedalījās izstādes „Pirmā skolēnu dziesmu diena un tās nozīme Latvijas izglītības un kultūras kontekstā” atklāšanā Haralda Medņa mājās „Dzintari” un piemiņas brīdī kultūras darbinieka, ilggadēja Madonas mūzikas skolas direktora, savas valsts patriota, izcilā latvieša Arta Kumsāra atdusas vietā, skolēni devās ekskursijās pa skaisto, sakopto Madonu, piedalījās „Ežu” rīkotajās radošajās un sportiskajās aktivitātēs Praulienā pie Lazdonas mācītājmuižas, baudīja gardas pusdienas Madonas 1.vidusskolā un gatavojās koru kopmēģinājumam.

Pasākuma kulminācija bija koncerts „Dziesmas tinu kamolā” Madonas Saieta laukumā. Programmā bija iekļautas latviešu tautasdziesmu apdares. Madonas novada svētku izdevumā Dziesmu dienas mākslinieciskā vadītāja Ija Voiniča rakstīja : „Latviešu tautas gara spēks ir sakņojies darba tikumā un tautasdziesmā. Tieši tautasdziesma ir mūsu kultūras lielākā bagātība un mantojums. Tās gadsimtiem senas, glabātas un lolotas, skanējušas arī pirmajos latviešu kopā dziedāšanas svētkos. Tautasdziesmai ir pievienotā vērtība, un tā būs aktuāla vienmēr, mainīsies tikai paaudzes. Dziediet lepni un ar prieku! Tautasdziesmā spēks un latviešu tautas dzīves filozofija!”. Koncertā diriģēja arī Ogres novada koru virsvadītāja Aira Birziņa. Koncerts izskanēja kā īsti Dziesmu svētki. It īpaši brīžos, kad klāt spēlēja Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris un Madonas jauniešu pūtēju orķestris „Vivo”.

Pēc koncerta jautrība turpinājās dančos kopā ar jauniešu postfolkloras grupu „Rikši” un tika apbalvoti kori – sporta aktivitāšu dalībnieki.

Diena paskrēja nemanot, piepildīta ar bagātu programmu. Ik uz soļa jutām organizatoru rūpes – detalizētais pasākuma apraksts, brīvprātīgo jauniešu darbs, auksts dzeramais ūdens, zaļā pazīšanās zīme, kas kalpoja gan kā galvassega, gan šalle, gan materiāls skatuves kustībām koncerta laikā.

Esam pateicīgi Madlienas pagasta pārvaldei par transportu un iespēju piedalīties Dziedāšanas svētkos Madonā.

K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas direktore Vita Ervalde