Skolotāju diena 2018 (05.10.2018)

Septembra pēdējā nedēļas nogalē, svinot Starptautisko Skolotāju dienu, K. Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas pedagogu un darbinieku kolektīvs devās uz Igauniju pēc radošas iedvesmas un jauniem kultūras iespaidiem. Galamērķis – Tartu. Laiks kā no pastkartēm – lai kur tiktu vērsts skatiens, acis attapās spožā lapu zeltā. Pirmā apstāšanās – Verevi ezera krastā Igaunijas pilsētiņā Elvā. Sakopta pludmale, laiks peldēm par vēsu, taču vasarā šeit noteikti ir jauki. Sēžot uz soliņiem un koka platformas, kas iestiepjas ūdenī, baudījām līdzņemto maltīti. Krastmalā izvietotas atrakcijas, kuras, nosprieda pedagogi, jāizmēģina! Mākslas skolotāja Vineta uzrāpās pa virvju pinumu kā zirnekļcilvēks – bez šaubīšanās un veikli! Savukārt skolotāja Inta pirmā precīzi novietoja bumbiņas balansa spēlē.

Ceļš veda tālāk. Sākām ar grandiozo Igaunijas Nacionālo muzeju. Neticami milzīgi izmēri celtnei, kurā atvēlētas lielas telpas ekspozīcijām (tām vien vairāk nekā 6000 kvadrātmetru), muzeja krājumiem, konferenču zālei, kino, suvenīru veikalam, restorānam un kafejnīcai. Ekspozīcijā galvenā nozīme igauņu kultūrai, papildinot to ar citu somugru tautu kultūru. Mūs sagaidīja latviešu meitene Daiga, smaidīga un pozitīva gide, kas izvadāja pa izstādi „Urālu atbalss”. Kompetenta gida pavadībā izstādes konceptu vieglāk saprast.

Paēdām pusdienas, iekārtojāmies viesnīcā un devāmies uz Vanemuines teātri lūkot, kā čehu režisors Pjotrs Zuska iestudējis komponista S. Prokofjeva baletu „Romeo un Džuljeta”. Visi kā viens bijām sajūsmā, fantastiska vizuālā un emocionālā pieredze! Klasiskais Šekspīra stāsts tik saprotamā mūsdienu skatuves valodā. Skolotāji atzina, ka ekskursija jau tagad izdevusies – baleta pieredze atsverot visu garo braucienu no Madlienas.

Pēc baleta sekojām direktorei Vitai, kas mūs izvadāja pa naksnīgo Domu kalnu. Nākamā diena ieradās ar mākoņiem un smidzekli, saģērbāmies silti un devāmies jaunas pieredzes meklējumos. Pabijām lieliski izveidotajā Botāniskajā dārzā un guvām iespaidus igauņu hiperreālisma vēsturei veltītajā izstādē, kas iekārtota Tartu „Pizas tornī” – šķībā ēkā, kur izvietots Tartu Mākslas muzejs. Iespaidi arī no Tartu Leļļu muzeja, AHHAA zinātnes centra, vides skulptūrām un ielu mākslas! Jāpiebilst, ka nemīlīgie laikapstākļi mūs nesabiedēja. Secinājām – Tartu ir iedvesmojoša kultūras pilsēta, kurā noteikti ir vērts atgriezties!

Santa Siliņa, kultūras metodiķe

Mūsu grupa pie Igaunijas Nacionālā muzeja. Dodamies iekšā!

Skatīt turpinājumu »


Juhū, vasara! Pēdējais mēnesis mācību gadā tiek aizvadīts, ilgpilni veroties saulainajos skolas logos un cerot uz ātrāku brīvlaišanu. Skolotāji uzdevuši vēl pēdējos pārbaudes darbus, steidzot izlikt atzīmes, arī viņi vēlas atpūsties! K. Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolā ir tradīcija sekmēs labākos audzēkņus īpaši palutināt, vedot ekskursijā. Protams, ar vecāku atbalstu, kas sedz daļu izdevumu.

Šogad devāmies uz dabas parku „Tērvete” un izbraucām ar izklaides kuģīti „Mītava” pa Jelgavas upēm Driksu un Lielupi. Agrs 6. jūnija rīts, iepriekšējā dienā plosījies stiprs vējš, lijis, nez kāda būs mūsu diena? Taču saule, arī izlēmusi piedalīties ekskursijā, pavadīja mūs – gan ložņājot pa mazo rūķu ciematiņu un pilsētiņas Čiekures ēkām, izejot atrakciju parka takas un tikko uzcelto labirintu, gan pusdienojot Kroņaucē pie mājražotājas Andas Mucinieces, kas cep pīrādziņus, picas un plātsmaizes un vāra gardas zupas, gan izbraucot ar kuģīti Jelgavā un izstaigājot Jelgavas gājēju tiltu. Tērvetes dabas parkā nokļuvām pie raganiņas Kikas, kas mūs pacienāja ar „īpašām” konfektēm, lika visiem kopā pavingrot un paskubināja „sliņķus” ar burvju žagariņu.

Izstaigājušies taku takas, pie šoferīša Pētera un autobusa nokļuvām, izbraucot ar autovilcieniņu. Bijām gana izsalkuši un devāmies ēst pie laipnās saimnieces Andas. Ātrākie ēdāji paguva gan pašūpoties, gan uzspēlēt futbolu. Pēc sātīgās zupas un smalkmaizīšu baudīšanas devāmies mazā ekskursijā pa ceptuvi. Un tad ceļš uz Jelgavu, lai, agrā un spraigā rīta cēliena nogurdināti, izbrauktu ar kuģīti. Pakuģojām garām smilšu skulptūrām, jo pēc dažām dienām tika atklāts Jelgavas smilšu skulptūru festivāls. Uzzinājām, ka „tajā lielajā mājā”, kas reiz bija pils, tagad atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jaunieši ķēra upes spirgto gaisu pie atvērtajiem logiem un sveicināja pīles. Devāmies pastaigā pa Mītavas gājēju tiltu, un daudzi nofotografējās pie skulptūras, kas veltīta nabaga Jelgavas studentiem. Un tad jau atpakaļceļš. Bērni atzina, ka diena esot izdevusies un ekskursija esot patikusi. Tiksimies skolā septembrī! Lai visiem radoša vasara!

Skatīt turpinājumu »


Februāra sākumā K. Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļas vecāko klašu audzēkņi devās uz Rīgu, uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Šogad valsts konkurss mākslā veltīts grāmatu ilustrācijai un teksta vizualizēšanai, tāpēc tika organizēta mācību ekskursija par grāmatniecības tēmu. Gaismas pilī līdz šim bija bijuši tikai daži audzēkņi, tālab iepazinām arhitekta Gunāra Birkerta projektēto ēku līdz pat tās korei. 7. stāva ātrijā izpētījām porcelāna, māla u.c. materiālu sīkplastikas figūriņu izstādi „Lasītājs”, kas veltīta grāmatu lasīšanai. Atvērām sevī visas maņas grāmatai izstādē „Grāmatniecība Latvijā”, varējām spēlēt Cenzūras spēli, ostīt un minēt, pēc kā smaržo grāmata, mēģināt lasīt Braila rakstā, klausīties rakstīto tekstu tā autora lasījumā un izbaudīt grāmatas animāciju. Animācija apaļajā projekcijas telpā, šķiet, neatstāja vienaldzīgu nevienu! Melnās mākslas darbnīcā katrs varēja sev pagatavot unikālu piemiņas kartiņu. Ekskursija, kas veltīta grāmatai, noslēgusies, taču idejas pašiem radīt savu grāmatu noteikti tikai dzimušas!


7. jūnijā Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola rīkoja mācību ekskursiju un kultūrizglītojošu braucienu audzēkņiem, kuri visa mācību gada garumā ir čakli mācījušies un aktīvi iesaistījušies dažādos skolas pasākumos.

Ceļā uz Valmieru mūs piesaistīja mazs, jauks namiņš „Ezeriņi”, kas atrodas Stalbē, Rīgas–Valmieras šosejas malā. Veikaliņā satikušās no Latvijas laukakmens tapušas dzīvās radības. Katra lieta ir unikāla, jo ir roku darinājums. Ap to izpleties brīvdabas zvēru dārzs, kurā mīt daudzi iemītnieki – milzīgas skudras, zirnekļi, dzērves, pīles un vēl daudzi citi zvēri. Devāmies nesteidzīgā pastaigā, vērojot tā iemītniekus un iemūžinot tos krāšņās fotogrāfijās piemiņai par kopā pavadīto laiku. Svaigu gaisu un brīnumus izbaudījuši, devāmies uz dabas taku „Sietiņiezis” – greznu, skaistu un gaišu dabas dizainētu smilšakmens pili, kas ir ļoti daudzveidīga – ar topošu arku, milzīgu stabveida cilni, alu ar divām izejām, augstajām kraujām un nišām. Nokļūstot augstākajā Sietiņieža vietā, šīs dabas pils tornī, baudījām gleznaino skatu uz plūstošo upi Gauju…

Latvijas simtgadi sagaidot, spēku smēlāmies no pirmo latviešu Dziedāšanas svētku šūpuļa vietas Dikļos. Tieši šeit notikuši pirmie latviešu novada Dziedāšanas svētki un spēlēta pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Dikļu baznīcā un draudzē no 1857. līdz 1867. gadam par mācītāju kalpoja Juris Neikens, talantīgs skolotājs, izglītības darba organizators, ievērojams literāts. 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai. Pakalns, kurā svētkos izvietojās kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu. Šobrīd tam blakus izveidota dabas koncertzāle. Vēsturisko vietu rotā arī iespaidīgs vides objekts – „Sidraba birzs vainags”. Viena no skaistākajām un interesantākajām vietām Dikļos – Vika pasaku parks, kur izveidotas pastaigu takas ar Vika pasaku varoņu koka figūrām. Šeit savu mājvietu raduši gan Ness un Nessija, gan Rūķu Dūķītis, gan citi tēli, kuri saviļņoja ne tikai skolnieku, bet arī skolotāju sirdis. Pēc pastaigas un jaukas atpūtas devāmies uz Valmieru, kura ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Tās senajā centrā – pils teritorijā – atrodas novadpētniecības muzejs. Izglītojošā programmā „Katram savs krekls” ikviens varēja ar īpašajiem flomāsteriem radīt unikālu gleznu uz vienkrāsaina balta krekla un redzēt, kā tas top par savu īpašo kreklu.

Pēc labi padarīta darbiņa ir arī labi jāpaēd! Jaukā namiņā „Pils ķēķis” varējām baudīt sātīgas pusdienas – uz ugunskura vārītu zupu, kā arī garšīgu plātsmaizi un atspirdzinošu dzērienu, ko mums pagatavoja nama saimniece. Ar pilniem vēderiņiem un labu noskaņojumu devāmies apskatīt Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu. Savā arhitektūrā baznīca apvieno romāņu un gotisko stilu. Baznīcas tornī izveidota izstāžu zāle, no torņa skatu laukuma vērojām Valmieras panorāmu. Bet vislabākais veids, kā iepazīt pilsētu, bija doties ekskursijā gida pavadībā. Valmieras vecpilsētā aplūkojām Livonijas ordeņa pilsdrupas, vecāko koka ēku – Veco aptieku (1735), Valterkalniņu un astoņas ēkas, kurās atrodas Valmieras muzeja krājumi un ekspozīcijas. Viens no jaukākajiem un interesantākajiem objektiem bija Gaujas stāvo krastu Sajūtu parks – izaicinājums ikvienam no mums! Apmeklējām Baskāju taku, kura ir 2 km gara un veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem. Pastaigas laikā paveras skaists skats uz Gaujas stāvajiem krastiem. Vislielākais Sajūtu parka piedzīvojums –„Taka kokos ” – 1,5 km garumā, 5–11 m augstumā ar 4 trošu nobraucieniem pāri upei. Te katrs varēja pārbaudīt savu fizisko sagatavotību un pārvarēt baiļu sajūtu!

No ekskursijas atgriezāmies iespaidu pārpilni, mazliet noguruši, bet priecīgi par labi pavadīto dienu!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača


Tradicionāli mācību gada sākumā vai beigās Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola organizē mācību ekskursijas un kultūrizglītojošus braucienus audzēkņiem, kuri ir čakli mācījušies un aktīvi piedalījušies skolas, un ārpusskolas pasākumos. Tas ir veids, kā dažādot mācību procesu un noteiktu izglītības satura tēmu apgūt neikdienišķos apstākļos – dabā, muzejā, kultūras vai vēstures objektos. Mācību ekskursija kā metode ir ļoti svarīga – mainot vidi, tā dažādo skolas ikdienu, paaugstina motivāciju, rada bērniem prieku – saprotot, cik pasaule ir saistoša un cik interesanti ir mācīties.

Saulainā 8. jūnija rītā mūsu ceļš veda uz Cesvaini – Gulbeni un Alūksni. Kaut agri cēlušies un vēl ar miedziņu acīs, visi bijām gatavi pretī jauniem un nezināmiem piedzīvojumiem. Iebraucot Cesvainē, nevarējām nepamanīt romantisko parku un seno muižas ēku ielokā savus torņus pret debesīm pacēlušo akmenī kalto skulptūru – Cesvaines pili. Tā ir eklektisma mākslas šedevrs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība. Ar gides lielisko stāstījumu uzzinājām, ka pils ir celta no šķeltiem laukakmeņiem, pēc vācu arhitekta Hansa Grīzebaha un tēlnieka Augusta Georga Dinklāges projekta kā dzīvojamā pils muižkungam Ādolfam fon Vulfam, laikā no 1893.-1896.gada. No 1919. gada – 2002. gadam pilī atradās skola, līdz kamēr ugunsgrēks nopostīja pils jumtu. Pils pēc ugunsgrēka atjaunota. Pašlaik tajā darbojas Cesvaines mūzikas un mākslas skola, pašvaldības aģentūra „Cesvaines tūrisma centrs” un Cesvaines muzejs. Apskatījām pils reprezentatīvās telpas- balles zāli, halli, ēdamzāli, izstādes – viesojāmies gan atjaunotā, gan neatjaunotajā daļā, izstaigājot plašos pagrabus un uzkāpjot skatu tornī, kur paveras fantastisks skats! Ar pozitīvām emocijām un iedvesmas pilni devāmies tālāk…

Pašā Gulbenes centrā negaidīts pārsteigums- ceļu šķērsoja ASV 2.kavalērijas pulka mācību maršs „Dragoon Ride II”, kas no Vilsekas Vācijā devās uz Tapu Igaunijā, lai piedalītos starptautiskajās mācībās Saber Strike 2016. varējām redzēt militāro tehniku, tajā skaitā kājnieku kaujas mašīnas „Stryke”. Bijām nedaudz satraukti, jo tik iespaidīgas mašīnas katru dienu nevar redzēt. Tas bija kā ievads mūsu nākamajam apskates objektam „Gulbenes Depo”, kas arī ir saistīts ar transportu- 20.gs. lokomotīvju depo ar šaursliežu un platsliežu ceļiem dzelzceļa ritošā sastāva novietošanai, kā arī remonta darbnīcām. Aplūkojām griezuli ar divu platumu sliežu ceļiem, kas ir vienīgais tāda veida Latvijā. Šaursliežu dzelzceļš Gulbene- Alūksne ir atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Interesanti bija vērot griezuļa darbības demonstrāciju un vizināšanos ar rokas drezīnu. Priecēja restaurētā tvaika lokomotīve Gr – 319 „Ferdinands”, kuru bija iespēja aplūkot arī no iekšpuses.

Atraktīvam ceļojumam pa Vidzemes gleznaino apkārtni vēsturiskā vagonā mūs gaidīja izbraukums ar mazbānīti. Vērojot dabu un baudot mierīgu atmosfēru, piedzīvojām improvizētu laupītāju uzbrukumu. Bānīti apturēja meža vidū un ar lielu troksni, šāvieniem un dūmu mutuļiem visapkārt, tikām izsēdināti no vagona. Tālāk notika neliels jautrības pārgājiens ar šķēršļiem pa mežu, laupītāju nometnes himnas dziedāšanu, karoga pacelšanu, zvēresta došanu, dažādas aktivitātes un stafetes, kas norisinājās jautrā gaisotnē, kā arī mielošanās ar laupītāju gardo putru. Tas bija neaizmirstams un piedzīvojumiem bagāts notikums gan skolēniem, gan arī skolotājiem. Pēc izklaidējošā šova devāmies uz muzeju „Vides labirints”, kas atrodas Alūksnes Jaunajā pilī. Tas ir interaktīvs dabas muzejs, dabas izpētes un vides informācijas centrs . Apskatījām Baltijā plašāko fluorescento minerālu kolekciju, kura īpašnieks ir muzeja vadītājs Aldis Verners. Izstādē apskatāmi pasaulē reti sastopami minerāli no viņa kolekcijas. Piedalījāmies interaktīvā procesā un aplūkojām dažādus minerālus. Minerālus apstaro ar ultravioletajiem stariem, kurus tie atstaro dažādās krāsās, līdz ar to fenomenāli pārvēršoties, kas tumsā izskatās īpaši krāšņi. Šī parādība ir viens no lielākajiem dabas fenomeniem. Tu skaties uz parastu akmeni un pēkšņi viņš atdzīvojas tādās krāsās, ka tas pārspēj visas tavas iztēles. Daži minerāli jau ir atrasti arī Latvijā. Iepazinām un ieklausījāmies putnu balsīs un jāsecina, cik maz protam atpazīt. Tas bija neparasts un pārsteidzošs ceļojums dabas pasaulē.

Ekskursijas izskaņā vēl tikai pastaiga pa latgaļu pilskalnu, senpilsētas vietu, kur atrodas valsts aizsargājams kultūras piemineklis – Tempļa kalns. No kalna virsotnes paveras plašs skats uz Alūksnes ezeru un muižas parku, kā arī Pilssalu.

Mūsu izglītojošais un aizraujošais ceļojums ir galā… laiks doties mājās!

Kultūras metodiķe Ilva Kaulača.